Dalīties
Novērtē

Z/s "Dabas saulgrieži" saime raksta sociālajos tīklos Facebook: "Apstrādājot laukus, reizēm zeme dāvā vēsturiskas un īpašas dāvanas. Šis ķieģelis atrasts netālu no Preiļu muižas parka vien 4 km attālumā."

Sanda Čingule pētījusi Preiļu muižas pils un parka vēsturi. Viņa turpat diskusijā atzīst: "Mākslīgais intelekts saka šo: Atrasts Ivanānu ciemā pie Preiļiem, šis ķieģelis iegūst vēl precīzāku vēsturisko kontekstu. Latgales reģionā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā darbojās daudzi muižu un privāto uzņēmēju cepļi, jo vietējais māls bija izcils.

Ņemot vērā atrašanās vietu, šeit ir ticamākie atšifrējumi:

1. Vietējais Latgales ražotājs (V. N. Giņko) Preiļu un Daugavpils apkārtnē darbojās uzņēmēji ar uzvārdu Giņko (krieviski: Гинько). Viņiem piederēja vairākas saimniecības un ražotnes. Iniciāļi В.Н.Г. varētu atbilst kādam no šīs dzimtas pārstāvjiem (piemēram, Василий Николаевич Гинько). Latgalē bieži vien muižnieki vai turīgi zemnieki izveidoja nelielas ķieģeļnīcas savām vajadzībām vai vietējam tirgum.

2. Vitebskas guberņas mērogs.Tolaik Preiļi ietilpa Vitebskas guberņā. Tas nozīmē, ka ķieģelis varēja ceļot arī nelielā attālumā no lielākiem reģiona centriem. Katalogos ir fiksēts, ka Vitebskas guberņā darbojās ražotājs ar iniciāļiem В.Г. (varbūt trešais burts "Н" norāda uz tēvvārdu vai specifisku vietu).

Iespējams, ka tas ir viens no pirmajiem ķieģeļiem Guļķeviča ķieģeļu ražotnē! Unikāli!"

Tikmēr Igors Kolosovs pieļauj, ka ķieģeļos iegravētie burti ir Guļkeviča iniciāļi, un norāda, ka Cariskās Krievijas avotos atrodami dati par gan par Preiļu, gan par Galēnu ķieģeļu rūpnīcu (1899 - 1904).

Arī vēsturnieks Rihards Sisojevs uzsver: "

Interneta lapā "Latgales dati" rakstīts:

"

Dzimis 1835. gada martā.
Muižnieks,
Krievijas diplomāts,
Preiļu īpašnieks /1891-1910/. Īpašumā bija arī Sondoru un Anspoku muižas.
Preiļus nopircis no Johana Ungerna-Šterberga (juridiskais īpašnieks), faktiski saimniekoja uz pilnvaras pamata Johans Mols.
Par Preiļu muižas pārvaldnieku iecēlis Justīnu Volontu, kurš muižu sāka izrentēt un vēlāk daļu muižas (Anspokus) nopirka.
Persons "Guļķevičs" minēta 1908.gadā kā Franapoles (Everesmuižas pagasts) īpašnieks, kurs uzturēja vietējo skolu.
Miris 1935. gada 25. jūnijā sanatorijā Lozannas tuvumā. Pēc kremēšanas urna ar pelniem apbedīta Lozannas kapos."
Egita Terēze Jonāne
Publicitātes foto