Par padarīto
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēja, ka iedzīvotāju (plānā - cilvēkresursu) atbalstam galvenokārt siltinātas un uzlabotas vairākas izglītības un kultūras ēkas (Daugavpilī Vienības nama un Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma mācību ēkas pārbūve; pierobežas pašvaldību skolu uzlabošanas projekts; Rēzeknē Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas ēku būvdarbu projekts un Valsts Robežsardzes koledžas Valsts mācību robežas izbūves projekts).
Pieminēti pasākumi, kuriem ir daudz lielāka ietekme uz pierobežas iedzīvotāju ikdienu kādā konkrētā jomā. Piemēram, Malnavas koledžā licencētas jaunas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas "Kokapstrādes tehnoloģijas" un "Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās"; atbalstītas vairākas pētnieciskā granta programmas Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijā; remigrācijas jomā ar valsts atbalstu atgriezušies 149 cilvēki un izveidoti seši jauni uzņēmumi; Daugavpils reģionālajai slimnīcai piešķirti 4,6 miljoni eiro pamatkapitāla palielināšanai.
Ekonomikas stiprināšanai: paplašināta Latgales Speciālā ekonomiskā zona, iekļaujot Alūksnes novadu; pašvaldībās atjaunoti 227 dzīvokļi un būvēti 57 jauni (dzīvokļu rindas joprojām garas); uzlaboti valsts un vietējie ceļi (to kopgarums 40,43 km - tas ir gandrīz pusceļš, braucot pa šoseju no Daugavpils uz Rēzekni); iegādātas 16 elektro transporta vienības (automašīnas un autobusi, kas bieži lūst un nav piemēroti grants ceļiem); īstenoti 11 ārtelpas uzlabošanas un 11 siltināšanas projekti (apkures rēķini joprojām ir ļoti augsti, jo siltuma ražošanas izmaksas tiek uzturētas augstas); 851 mājsaimniecība uzstādīja saules paneļus (atsauksmes labas tur, kur rasts risinājums visu saražoto elektroenerģiju izlietot turpat mājsaimniecībā); 135 mājsaimniecības pieslēgtas platjoslas interneta savienojumam.
Interesanti, ka dažādās programmās atbalstīti 110 uzņēmumi, bet radītas tikai četras jaunas darba vietas. Vēl 20 projektiem piešķirts atbalsts infrastruktūras uzlabošanai ar mērķi radīt vismaz 116 jaunas darba vietas. Ar valsts un Eiropas Savienības programmu un grantu atbalstupierobežā darbojas 42 jaunie uzņēmumi, tikmēr lauksaimniecības nozarē finansēti 266 projekti.
Un, visbeidzot, drošības sadaļā ierakstīts krietni vairāk pasākumu, lai gan prioritārām ir jābūt katra pierobežas iedzīvotāja vajadzībām, tātad vairāk ieguldām cilvēkresursos (un tas ir svarīgi visos Latvijas reģionos).
Veiktie drošības pasākumi ir šādi: izbūvēts Latvijas - Krievijas robežas žogs; uzcelti pieci katastrofu pārvaldes centri; izveidota datu bāze/katalogs, kur iekļauti deviņi militāru ražojumu uzņēmumi; Daugavpilī atklāta Latgales reģionālā studija ar 21 darba vietu (Latvijas reģionālo mediju asociācija un Latvijas žurnālistu asociācija neatbalsta reģionālās studijas); finansēti 10 nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu informatīvās telpas stiprināšanas projekti (atbastu saņēma galvenokārt nevalstiskās organizācijas, - tā Ārlietu ministrija uzsvēra sadarbību ar šo sektoru); iesniegti priekšlikumi un atzinumi Eiropas Savienības Eiropas paktam, kur tiek iezīmēts atbalsts Austrumu pierobežas valstīm.
Padarīto darbu sarakstā iekļauti arī tie pasākumi un projekti, kas vēl īstenosies vai turpinās, piemēram, šogad sāksies Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija; turpinās robežas aprīkošana ar viedajām tehnoloģijām un robežšķērsošanas punktu modernizācija; īsteno pretmobilitātes likumu, kas paredz īpašumu atsavināšanu par valsts naudu; uzlabo Lūznavas militāro bāzi; pielāgos un aprīkos 50 patvertnes.
Kas nav padarīts?
Tāpat bija uzsvērts, ka daudzas plāna prioritātes nav īstenotas, jo nav atrasta nauda, proti, 157,8 milj. eiro. Nepadarīto pasākumu sarakstā redzams, ka nav izveidots Nacionālais reģionālās attīstības fonds un Investīciju fonds uzņēmējiem (tas daudzmaz līdzsvarotu reģionu atīstību); nav ieviestas atlaides Latgales Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem (uzņēmējs stiprina valsti ne tikai ar samaksātajiem nodikļiem, bet arī ar cilvēka-darbinieka piesaisti reģionam); nav atrasts atbalsta finansējums mazajām bibliotēkām (tās jau strādā kā kopienu centri, kur cilvēki mācās, darbojas radoši); Malnavas koledžā atbalstītas jaunas mācību programmas, taču nav rasts finansējums valsts studiju vietu nodrošināšanai un dienesta viesnīcas pārbūvei. Un vēl tikai plānota agrīnās brīdināšanas sistēmas ieviešana (tai būtu jābūt draudzīgākai cilvēkam), veselības aprūpes infrastruktūras nepārtrauktas darbības nodrošināšana (piemēram, mazo slimnīcu reformā jāpatur prātā reģionu specifika - iedzīvotāju vidējais vecums, attālumi, ceļu infrastruktūras stāvoklis; mediķu speciālistu pieejamība utt.) un Mediju atbalsta fonda programmas ieviešana, lai mazinātu sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā (šajā programmā būtu jāiesaista profesionāļi - mediji).
Vēl daudz vajadzību
Ministrijas prezentācijā ietvertas vajadzības, kas apzinātas, aptaujājot pierobežas pašvaldības. Tā ir uzņēmējdarbības attīstība un izaugsme (to uzsvēra 30% pašvaldību pārstāvji); klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām (25%); noturība (17%); publisko un sabiedrisko pakalpojum efektivitātes un pieejamības uzlabošana (13%). Tikmēr nozaru ministrijas uzskata, ka jāievieš gan plānā ietvertie pasākumi, tostarp tie, kuriem nav atrasta nauda, gan arī jaunas iniciatīvas.
Un galveno atbalstu pasākumu 2928. - 2034. gadam sarakstā rakstīts (tātad pagaidām - "uz papīra"): "pasākumi demogrāfijas uzlabošanai"; "investīcijas jaunatnes politikas īstenošanai"; "pakalpojumu tīkla pielāgošana un pakalpojumu sasniedzamība"; "veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (krīzes infrastruktūras un ārstu pieejamība)"; "pasākumi cilvēkresursu piesaistei apdzīvotības nodrošināšanai". Turpat uzsvērti ekonomikas stiprināšanas pasākumi: "mājokļu par pieejamu cenu nodrošinājums"; "ieguldījumi transporta infrastruktūrā, piemērojot divējāda lietojuma pieeju"; "pasākumi pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai"; "pasākumi komersantiem, t.sk. dažāda lieluma komersantiem, granti, aizdevumi un garantijas industriālās simbiozes darbībai, jaunu produktu izstrādei"; "nozaru vajadzībās balstītu apmācību programmu īstenošanas un pieaugušo izglītības attīstība. Savukārt drošības sadaļā ietverti: "sabiedrības noturības stiprināšana pret dezinformāciju un mediju daudzveidības nodrošināšana"; "robežšķērsošanas vietu un to pieeju, tāpat attiecīgo autoceļu sakārtošana"; "militārās infrastruktūras attīstība, t.sk. bāžu/poligonu un pretmobilitātes infrastruktūras attīstība"; "militāras ražošanas kapacitātes attīstīšana"; "ieguldījumi valsts robežas infrastruktūras attīstībā un robežas kontrolē iesaistīto dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana"; "patvertņu nodrošināšana, trauksmes sirēnu modernizēšana un katastrofu pārvaldības centru attīstība"; "pašvaldību kapacitātes stiprināšana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā"; "pasākumi aizsardzības spēju atbalstam - divējādi lietojamās patvertnes, salokāmie un mobilie tilti u.c.".
Piebildes
Rakstā iekavās kā iestarpinājums ir uzsvērts lasītāju un žurnālista redzējums par konkrēto plāna pasākumu.
Un, ja pavērosim prioritāšu aktivitātes, iedzīvotāju iesaiste ir minimāla. Piemēram, kad bērnus, jauniešus, strādājošos un seniorus iesaistīs paša un ģimenes rīcības X stundas apmācībās (informatīvās kampaņas šajā informācijas pārblīvētajā pasaulē bieži vien nav pamanāmas)? Tās var būt vienas dienas apmācības, kā aprīkot pagrabtelpas patvertnes vajadzībām; kā sevi un mīļos nosargāt, esot daudzdzīvokļu vai privātā namā, ja tuvumā nav patvertnes; kam lūgt palīdzību X stundas pirmajās minūtēs; kā runāt un uzvesties ar bruņotu iebrucēju; vai cilvēks, kuram ir mednieka atļauja, drīkst šaut, kad iebrucējs apdraud viņa un blakus esošu cilvēku dzīvību utt. u.tjpr.
Egita Terēze Jonāne
