Guntars Skutels par šahu Viļakas baznīcā

Šahs ir varena spēle. Prāta spēle. Intensīvi domājot, karstākajās šaha partijās spēlētāji pat nejuta, ka Viļakas katoļu baznīcā paliek nedaudz vēsi, ja uzturies ilgāk par divām vai trijām stundām. Pirmajā turnīrā piedalījās 29 dalībnieki, galvenais tiesnesis – Aleksandrs Vasiļkovs, un galvenā organizatore – sacensību direktore Inese Volkova. 

Sacensību iniciatore bija jauniete Marija Kuzņecova. Kādās kristībās piedalījās priesteris Andris Priede un arī jauniete Marija. Pēc kristībām aprunājoties ar jaunieti Mariju, priesters Andris Priede uzzināja, ka viņai patīk spēlēt šahu un vislabāk esot paticis spēlēt kādā turnīrā Vācijā, kas noticis baznīcā. Tā radās ideja, kāpēc šādu šaha turnīru baznīcā nenoorganizēt Viļakā.

Priesteris Andris Priede ir izpētījis un pamato, kāpēc šo turnīru rīko tieši 15.oktobrī. “Par godu šahistu aizbildnes Sv. Terēzes no Avilas (jeb Lielās Terēzes) svētku dienai Viļakas Romas katoļu baznīcā 15.oktobrī. Pirmajā un otrā gadu tūkstoša mijā šaha spēle jau bija izpelnījusies tādu popularitāti Eiropas kristīgajā sabiedrībā, ka XI gs. vidū gregorisko reformu pāvesti bija spiesti izdot disciplinārus ierobežojumus šaha spēlei garīdznieku vidū, ko pēc atgriešanās no Krusta kariem savā karaļvalstī pastiprināja Francijas karalis Luijs IX (jebšu XIII gs. sabiedriskā doma minēja, vai tikai uz to karali nav rosinājuši zaudējumi turnīros ar arābu musulmaņu spēles partneriem Svētajā Zemē). Taču tajā pašā gadsimtā šaha galdiņš ar ērgli atrodams pāvesta Inocenta III ģerbonī; pazīstam šo pāvestu kā Māras Zemes titula apstiprinātāju mūsu senajai Līvzemei. Ar renesansi četrus gadsimtus pastāvējušie ierobežojumi mazinājās, Avilas Terēze šaha terminoloģiju izmantoja garīgajā padomdošanā, turklāt atklājās, ka vesela rinda Jauno laiku pāvestu bijuši šaha spēles cienītāji, tai skaitā Jānis Pāvils II, taču no visiem talantīgākie bijuši Klements XII un Leons XIII,” atklāja priesteris Andris Priede.

Šahs baznīcā nav tikai spēle. Tā ir dzīves līdzība par izvēlēm, cīņu ar ļauno un gudrību. Katrs gājiens kaut ko māca. Reizēm tas ir aicinājums domāt dziļāk, dzīvot prātīgāk un gudrāk. Bet pats galvenais- sargā tavu dvēseli.

Guntara Skutela personīgais fotostāsts

2 BILDES