Sācies ziedu mēnesis maijs, ko kristīgā pasaule jau gadsimtiem velta Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšanai. Tas ir laiks, kad daba plaukst un arī mūsu sirdīs iedegas cerība. Marijas loma mūsu dzīvē nav šķirama no viņas vienotības ar Dēlu – Jēzu Kristu, un šī saikne īpaši spilgti atklājas gan klusās lūgšanās, gan lielos dzīves pavērsienos.
Bērna lūgšana, kas atvēra sirdi
Reiz kaids pavacs veirīts ļūti nacīte zvonu skaņas. Jis uzskatēja par navajadzeigu īt uz bazneicu un lyugtīs. Bet juo meita beja ļūti ticeiga gimenes muote. Jei kotru dīnu lyudzēs, lai tāvs atsagrīztu pi Dīva.
Un pīnuoce laiks, kod tāvam suoka uzamuokt vaicuojums: kas jū gaida pēc nuoves? Tik daudzi ticeigī ticeibā atrūn laimi... Kur tod ir eistynuo laime?
Tuos pošys dīnys vokorā mozuo Tereze, vacuo veira mozmeita, atguojuse iz sātu nu maja dīvkolpuojuma, vaicuoja muotei: „Mameņ, tik daudzi cylvāki beja iz maja dīvkolpiojumu! Deļ kam myusu vactieteņš nikod nagryb iz turīni aizīt? Tys gon byutu skaistai, ka vactāvs kūpā ar mums ītu iz bazneicu!” Muote atbiļdēja, ka vajag lyugtīs par vactāvu, un vyslobuokuo lyugšona ir tei, kas raksteita iz breinumainuo Dīvmuotes medaljona: „Marija, bez pyrmdzymtuo grāka ījimta, lyudzīs par mums, kas steidzamēs pi Tevis!”
Nuokušajā dīnā Terezeite, atnuikuse nu skūlas, styngri apsajēme panuokt, lai vactāvs kotru dīnu skaiteitu šū lyugšonu. Pīguojuse pi vactāva, jei meili palyudze: „Mīļū vactieteņ, izlosi, lyudzu, kas raksteits iz ituo medaljona!” Vactāvs mozmeitu ļūti mīļuoja, deļ tam bez vylcynuošonuos izlaseja skaistūs vuordus: „Marija, bez pyrmdzymtuo grāka ījimta, lyudzīs par mums, kas steidzamēs pi Tevis!”
Tereze pasateice vactāvam, bet pēc nailga laiceņa otkon beja kluot ar tū pošu lyugumu. „Kaida tu naatlaideiga!” izbreineits sacēja vactāvs, tūmār otkon izlasēja lyugšonas vuordus.
Vokorā, pyr ms gulētīšonys, meitine otkon lyudze vactāvu atkuortuot lyugšonas vuordus. Jis paklausēja. Mozuo meitine ar prīceigu pruotu aizmyga, byudama puorlīcynuota, ka juos vactieteņš nūteikti atsagrīzs.
Bet vactāvs nu tuo laika arvīn bīžuok atkuortuoja lyugšonas vuordus, kas beja raksteiti iz medaljona: „Marija, bez pyrmdzymtuo grāka ījimta…”
Un nūtyka tai, ka kaidu vokoru, pastaigas laikā īdams garum bazneicai, vacais veirs īguoja īkšā. Beja maja mēneša pādejuo dīna, pādejais Maja dīvkolpuojums Dīva Muotes gūdam. Prīsters stuistēja sprediki par tū, ka Dīvmuote ir žālsirdeiga un izlyudz grēcinīkim atsagrīzšonas žēlesteibu un samīrynoj tūs ar sovu Dīviškū Dālu.
Izskanēja pādejī dzīsmes vuordi, cylvāki atstuoja svētneicu, bet vacais veirs veļ palyka bazneicā. Nūsametīs ceļūs pi Dīva Muotes oltora, jis ilgi lyudzēs. Pamanējis vālū dīvlyudzēju, prīsters daguoja jam kluot un sirsneigi uzrunuoja. Pēc nailga laiceņa vacais veirs izsyudzēja grākus un prīceigu pruotu atsagrīze sātā. Sātā jis izstuostēja nūtykušū, vysi beja ļūti prīceigi, bet seviški mozuo Tereze, kas beja izdarējuse lelu misionares dorbu.
Šis stāsts atgādina: Marija ir Māte, kura nevienu neatstāj novārtā.
Kāpēc mēs godinām Mariju?
Dažkārt rodas jautājums – kāpēc baznīcā tik liela vieta atvēlēta Marijai? Atbilde meklējama jau pie Jēzus krusta. Tur, savu ciešanu kulminācijā, Pestītājs norādīja uz Mariju un sacīja māceklim Jānim: „Lūk, tava māte!” Baznīca kopš pirmajiem gadsimtiem sevi redz Jāņa vietā – mēs esam pieņēmuši Mariju kā savu garīgo Māti.
Marijas godināšana pieder kristīgās ticības būtībai, taču tā būtiski atšķiras no pielūgsmes. Pielūgsme pienākas vienīgi Dievam – Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Marija pati ir cilvēks, kurš vispilnīgākajā veidā atspoguļo Dieva gaismu. Kā mēness atspīdina saules gaismu, tā Marijas svētums ir Dieva žēlastības dāvana. Godinot viņu, mēs patiesībā godinām Dievu, kurš šajā vienkāršajā sievietē paveicis tik lielas lietas.
Marija – aizbildne un palīgs
Marija bija viena no retajām, kura nebaidījās stāvēt zem krusta. Viņas ticības ceļš nebija viegls, tādēļ viņa saprot mūsu sāpes un briesmas. Jau kopš 431. gada Efesas koncila baznīca vienprātīgi viņu dēvē par Dieva Māti.
Daudziem lūgšanā ir vieglāk vērsties pie Marijas tieši viņas cilvēciskās dabas dēļ. Saule mēdz žilbināt, un tad mēs meklējam maigāku gaismu. Marija ir mūsu:
• Aizbildne: kura aizlūdz par mums Dieva priekšā;
• Palīgs: kura palīdz ikdienas grūtībās;
• Žēlastības vidutāja: kura ved mūs pie sava Dēla.
Aicinājums maija dievkalpojumiem
Kā karavīrs lepojas ar ordeni, tā mēs varam godam nēsāt Marijas medaljonu vai lūgties viņas vārdus. Marijas loma nebeidzas ar debesīs uzņemšanu – viņa turpina par mums nomodā stāvēt arī šodien.
