Lauku bibliotēku cilvēki ir svarīgi savai kopienai, jo lauku bibliotēka vairs nav tikai zināšanu, informācijas krātuve, tā ir vieta, kur pulcējas cilvēki.
Lauku bibliotekārs piedāvā lasītājiem aktuālu, kvalitatīvu krājumu: grāmatas, preses izdevumus. Rīko dažādas izstādes un pasākumus, vāc, apkopo un popularizē novadpētniecības materiālus, sniedz datorpakalpojumus, turklāt lauku bibliotēkās visiem pieejams bezmaksas internets.
Bibliotekāru vidē lauku bibliotekārus saucam par “universālajiem kareivjiem”. Tie ir cilvēki, kas prot palīdzēt atrast risinājumus visdažādākajās problēmsituācijās. Tā, piemēram, ja pazudis suns vai kaķis, bibliotekārs palīdz ievietot sludinājumu internetvidē; palīdz sarakstīt pieteikumu platību maksājumiem, iesniegt slimības lapu VSAA, atrast darba sludinājumus, atrod informāciju, kā iegūt traktorista tiesības un kā pie bibliotēkas datoriem trenēties kārtot CSDD eksāmenu. Lauku bibliotēkā var sameklēt informāciju par pilsonības nokārtošanu un kārtot finanšu dokumentus internetbankā.
Sniedzam arī dažādas neparastas uzziņas, kā, piemēram, kad nomiris Staļins, jo kāda seniore tad bija trīs gadus veca un ļoti spilgti atceras šo notikumu. Prasa atrast grāmatu pēc apraksta - tur uz vāka bija attēlots mežs un stāsts bija par skaistu mīlestību.
Ir prieks, ka bibliotēka ir vieta, kas saved kopā cilvēkus. Šeit kādam ir izveidojušās romantiskas jūtas, bērnības draugi tieši ar bibliotēkas palīdzību atraduši viens otru, kā arī bibliotēkas sniedz daudzas uzziņas par senču, radurakstu meklēšanu. Ja novadnieks lūdz, bibliotekārs brauc uz vietējiem kapiem un meklē kādam attālinātam lietotājam piederīgo kapu kopiņas, tā palīdzot veidot dzimtas koku.
Droši vien katram lauku bibliotekāram ir kāds neparasts stāsts, kā viņš ir palīdzējis savam kopienas loceklim un jebkuram cilvēkam, kas iegriežas bibliotēkā.
Lauku bibliotekāri ir gaismas nesēji savas puses cilvēkiem. Viņi palīdz veidot izglītotu sabiedrību, kura prot orientēties plašajā informācijas gūzmā. Ir prieks, ka vietējā kopiena joprojām atbalsta lauku bibliotēku, un lauku bibliotekārs jūtas vajadzīgs.
Everita Krūmiņa
