Latgale vienmēr ir bijusi tradīcijām un sirsnīgiem cilvēkiem bagāta vieta. Tomēr ar katru gadu lauku teritorijās saasinās būtisks izaicinājums – iedzīvotāju skaita samazināšanās. Diemžēl sabiedrība noveco, un arvien biežāk mēs dzirdam ziņas, ka tuvākajā apkārtnē kāds ir miris, un arvien retāk, ka kādā ģimenē ir ienācis bērniņš.
Lauku skolas, diemžēl, bet kļūst klusākas, pirmsskolas grupiņas – mazākas. Nīcgales pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” bērniņu pulciņš arī ir mazinājies. Tas nozīmē, ka bērns, kurš aug laukos, kļūst īpaši nozīmīgs, viņš vai viņa ir nākamais skolēns, nākamais darba darītājs, nākamais savas dzimtās vietas attīstītājs.
Mazo bērnu skaits nenozīmē, ka izglītība laukos ar to kļūst vājāka, tieši otrādāk,- nelielās grupiņās pedagogam ir lielākas iespējas pievērsties katra bērna individuālajām vajadzībām un atpazīt, ieraudzīt talantus. Katrs mazulis Nīcgales pirmsskolā ir izlolots un klēpī izšūpots, katram topošajam skolēnam aiz muguras ir bijusi skolotāja ar uzmundrinājumu un ieteikumiem. Bērni šādā vidē jūtas drošāk, viņiem attīstās pašapziņa un veidojas pārliecība par savu darbību, mazinās bailes kļūdīties. Arī tīri praktiskā veidā - mazās grupās - katram bērnam ir iespēja patstāvīgi veikt eksperimentu, izbraukt labirintu ar robotiņu, padarboties pie interaktīvās tāfeles.
Lauku pirmsskolā valda ģimeniska atmosfēra, bieži vien pirmsskolas kolektīvs pazīst bērnus ne tikai izglītības iestādes ietvaros, bet arī ārpus tās. Bērniņi nāk no mūsu - Nīcgales pagasta - un arī kaimiņu pagastiem – Kalupes, Dubnas un Līksnas, ar to pirmsskolas kolektīva atbildība par katru ķiparu kļūst vēl lielāka. Katrs jaunais bērniņš ar savu ģimeni tiek mīļi uzņemts mūsu “Sprīdīša” ģimenē. Šis faktors labvēlīgi ietekmē arī komunikāciju ar bērnu vecākiem, uzticēšanos un sadarbību bērnu attīstības veicināšanai. Vecāki nekautrējoties nāk pie izglītības iestādes kolektīva – jautā par aktuālo un dalās savos pārdzīvojumos.
Nīcgales pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” bērniem ir iespēja iesaistīties arī lauku darbos. Katru pavasari grupā tiek audzēti puķu stādiņi, kurus, siltam laikam iestājoties, paši bērni iestāda dobītēs pirmsskolas teritorijā, paši ravē, paši rudenī noņem sēklas. Priecājamies, kad bērni lūdz atļauju pašiem iztīrīt celiņus no sniega vai sagrābt rudens lapas. Bērni mācās palīdzēt līdzcilvēkiem, arī saviem vecākiem, veidojot izpratni par darba nozīmi. Darot bērni veidojas par stiprām personībām, kas spēs uzņemties atbildību un iemācīsies iesākto pabeigt.
Mazie “Sprīdīša” locekļi arī aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē: apgūst latviešu kultūru un tradīcijas. Mēs veidojam sadarbību gan ar vietējo kopienu, piedaloties pagasta nozīmes pasākumos un atzīmējot gadskārtu svētkus ar Nīcgales sociālo dzīvokļu iedzīvotājiem, un apciemojot lielāko vietējo uzņēmumu SIA “Laflora”, gan arī novadā. Šādās aktivitātēs mēs mēģinām jau no mazotnes bērniem palīdzēt izjust piederības sajūtu savai vietai un kopienai.
Katrs bērniņš Latgales laukos ir kā gaismas stariņš – mazs, bet ārkārtīgi nozīmīgs. Viņš nes sev līdzi cerību, ka arī nākotnē šeit skanēs bērnu smiekli un dzīvos gudri un čakli latvieši.
Fotostāsts no Nīcgales pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" arhīva
