Lieldienas bieži dēvē par svētku svētkiem. Kā saule ar savu spožumu pārspēj visus spīdekļus, tā Kristus augšāmcelšanās paceļas pāri visam citam mūsu dzīvē. Taču, ja mums būtu jāatrod viens vienīgs vārds, kas visprecīzāk raksturo šo notikumu, tas būtu – pārsteigums.
Mūsu dzīvē nav nekā nesatricināmāka par nāves realitāti. Mēs zinām: kas piedzimis, tas reiz nomirs. Nāve stāv mūsu dzīves vidū ar savu graujošo spēku, un mēs šķietami bezpalīdzīgi noskatāmies, kā tā paņem mūsu mīļos. Pat Evaņģēlija sievietes Lieldienu rītā negāja gaidīt brīnumu – viņas devās pie mirušā, raizējoties vien par to, kurš atvels smago akmeni no kapa ieejas.
Taču tieši šeit notiek lielais pavērsiens. Lieldienas ir nāves apbedīšanas svētki. Kristus kaps ir izrādījies tik dziļš, ka tajā ir apbedīta pati nāve. Tukšais kaps nav tikai sena liecība - tas ir vēstījums katram no mums: nāve vairs nav tumšas un biedējošas beigas, bet gan pāreja.
Kopš Kristus augšāmcelšanās cilvēks šajā pasaulē vairs nav bārenis, klaidonis vai ielas bērns. Ar savu uzvaru Dievs ir apliecinājis savu bezgalīgo mīlestību. Kristus ir Emanuēls – Dievs ar mums. Viņš nav palicis pagātnē kā skaista atmiņa. Viņš ir dzīvs un mājo ikvienā, kurš uzticas Viņa žēlastībai.
Būt iesakņotam Lieldienu notikumā nozīmē saprast, ka mūsu dzīves centrs nav mūsu problēmas, bailes vai pat mūsu mirstība. Mūsucentrs ir Kristus, kurš saka: - Es tevi neaizmirsīšu. Šī saikne ar Augšāmcēlušos dāvā mums nesatricināmu cerību, kas ļauj kopā ar apustuli Pāvilu teikt: - Ne es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus.
Arī Jēzus mācekļi sākumā piedzīvoja šoku un bailes, jo augšāmcelšanās ir kas tāds, kam cilvēka prāts nevar sagatavoties. Arī mums Lieldienas katru gadu piedāvā šo zemestrīci uzskatos – apjausmu, ka gaisma ir stiprāka par tumsu.
Īstais Lieldienu prieks nav tikai pūpolos, pavasara saulē vai skaistās tradīcijās. Tas sakņojas patiesībā, ka ir uzvarēts mūsu lielākais ienaidnieks. Kristus ir augšāmcēlies, un līdz ar Viņu augšāmcelsimies arī mēs.
Tāpēc sveicināsim cits citu, izlīgsim un piedosim! Atvērsimies šim dievišķajam pārsteigumam, kas mūsu dzīvi no bezmērķīgas klejošanas pārvērš mērķtiecīgā ceļā uz Mūžību.
Kristus ir augšāmcēlies! Alleluja!
Artura Mozgas arhīva fotostāsts
