Ināra Paramonova pastāstīja Lobs.lv, ka projekts ilga gadu un to īstenoja jaunieši Matīss Šķesters, Valērija Livkiša, Viktorija Garda, Aleksandrs Fjodorovs, Raitis Ričards Miķelis un Artjoms Matisāns. Gandrīz visi jaunieši runā latgaliski, tāpat viņi interesējas par latgaliešu valodu un kultūru.
Fotostāsts: Ēvalds Obuhs (no kreisās),Raitis Ričards Miķelis,Harijs Stirna,Egīls Jeršovs,Aleksandrs Fjodorovs,Matīss Šķesters,Oksana Jakubenoka,Adriana Trūle,Valērija Livkiša,Loreta Borovikova ekspedīcijas braucienā Preiļos
Jaunieši pirmo reizi devās ekspedīcijās un pirmo reizi dzirdēja, kā latgaliešu valoda skan dažādās izloksnēs Preiļos, Ludzā, Rēzeknē... Viņi arī sajutās lepni, ka paši runā latgaliski.
Kāpēc mājas lapa un kāpēc nosaukums "Latgolas Lizeika"? Ināra pastāstīja: "Jauniešiem bija izvēle - veidot aplikāciju vai mājas lapu, un viņi izveidoja mājas lapu. Arī nosaukums "Latgolas Lizeika" atradās ļoti ātri. Tā ideja ir pasmelties ar karoti latgaliešu kultūru."
Ināra arī pauda prieku, ka viņa pratusi savās stundās iemācīt jauniešiem, ka latgaliešu valoda ir valoda un ka mēs piederam senai, kultūrā un tradīcijās bagātai latgaliešu tautai. "Arī manam dēlam pirmā valoda bija latgaliešu valoda. Ja viņš gāja pie daktera un ja viņš runāja latgaliski, tad puika zināja, ka tas ir labs cilvēks un ka viņam var uzticēties," teica Ināra.
Interesanti, ka jaunieši joprojām uztur mājas lapu "Latgolas Lizeika" un, kā pieļāva skolotāja, gan jau būs jauni projekti, kur viņi noteikti iesaistīsies, jo tie rada interesi atrast un izzināt kaut ko jaunu.
Plašākā aprakstā internetvidē par šo radošo veltījumu Latgalei un tās cilvēkiem Ināra uzsver: "Latgales kultūras telpai ir savs īpašs skanējums, krāsas un stāsti, kas gadu simteņiem mantoti no paaudzes paaudzē. Mūsdienu straujajā digitālajā laikmetā vietējās izloksnes un tradicionālās amatu prasmes nereti draud palikt vien vēstures grāmatu lappusēs. Tomēr Kaunatas vidusskolas jauniešu komanda — Matīss Šķesters, Valērija Livkiša, Ričards Raitis Miķelis, Aleksandrs Fjodorovs, Artjoms Matisāns un Viktorija Garda — sadarbībā ar biedrību "Miromida” un ar Eiropas Solidaritātes korpusa programmas finansiālo atbalstu pierādīja, ka tradicionālais un mūsdienīgais spēj ne vien līdzāspastāvēt, bet arī iedvesmot un aizraut. Īstenojot Eiropas Solidaritātes korpusa programmas projektu "Latgolas Lizeika”, jaunieši devās ceļā, lai klātienē pētītu, dokumentētu un caur savu pieredzi no jauna atklātu Latgales bagāto kultūrvēsturisko pūru.
Lai sajustu Latgales mantojuma īsteno elpu, projekta komanda devās ekspedīcijās pa novada nozīmīgākajām kultūrvietām un satika cilvēkus, kuri ikdienā sargā un veido Latgales identitāti.
Katra vieta atklāja savu unikālo stāstu un deva iespēju iedziļināties atšķirīgās tradīciju šķautnēs:
- Ludzas Amatnieku centrā jaunieši paši sēdās pie darba galda puzuru darbnīcā un apguva seno telpu rotāšanas mākslu, kur katrs salmiņš un mezgls nes gadu simtiem senu simboliku un sakārtotības ideju;
- biedrībā "Kroma kolns” pie Aleksandra Lubāna dalībnieki burtiski pārkāpa laika robežām — iepazina seno latgaļu piļu rekonstrukciju detaļas, ieročus, tērpus, izzinot mūsu senču ikdienu un kareivīgo garu;
- Andrupenes Lauku sētā jaunieši iedziļinājās tradicionālajā gadskārtu kalendārā, izprotot, cik cieši lauku cilvēka dzīves ritms, darbi un svētki senāk bija pakārtoti dabas ciklam;
- ciemos pie Kristīnes Stašulānes mājīgā gaisotnē tika izzinātas Lieldienu svinēšanas rituālās tradīcijas, to dziļākā nozīme un saules sagaidīšanas maģija;
- kultūras un mākslas pieturvietās:
Daugavpilī komanda apmeklēja interaktīvu izstādi Tradīciju namā,
Krāslavas pilī iepazina kokapstrādes un amatu noslēpumus logu un durvju izstādē "Koka kods”,
savukārt Preiļos izstaigāja Preiļu pili un iepazina tās vēsturisko stāstu.
Ekspedīciju laikā jaunieši iepazina arī Latgales garšu pasauli — katrā ciemošanās vietā tika degustētas tradicionālās asuškas. Interesanti, ka katrā sētā un novadā tās garšoja pavisam citādāk, atklājot vietējo saimnieču unikālās receptes un gatavošanas knifus.
Projekta dalībniekiem bija svarīgi saprast arī to, kā latgaliešu valoda skan šodien un kāda ir tās vieta mūsdienu kultūrtelpā. Tādēļ ekspedīcijas tika apvienotas ar interviju sēriju, tiekoties ar spilgtām Latgales kultūras personībām un mūziķiem.
Sarunās ar Ingaru Gusānu (Sovvaļnīku), Santu Savicku-Drozdovu (Marysana) un grupu "Bruoli i muosas” jaunieši pētīja, kā latgaliskais vārds un lokālā piederība atbalsojas mūsdienu mūzikā, dzejā un ikdienas saskarsmē. Šīs tikšanās pierādīja, ka latgaliešu valoda nav tikai vēsturisks mantojums — tā ir dzīva, skanoša, mūsdienīga un unikalitātes pilna.
Projektam virzoties uz priekšu, jaunieši ne tikai dokumentēja novēroto, bet arī paši aktīvi iesaistījās tradīciju atdzīvināšanā. Projekta aktivitātēs un noslēguma pasākumā dalībnieki – Kaunatas vidusskolas un Austrumtehnoloģiju vidusskolas skolēni – kulinārijas darbnīcā Solvitas Meļņičenko vadībā mīcīja mīklu un cepa tradicionālās asuškas, iepazina trauslo māla apstrādi un keramikas tradīcijas kopā ar Evijas Vasilevskas stāstījumu, izjuta un atklāja dzejas pieskārienu Irēnas Brolišas darbnīcā, kā arī enerģiskā deju solī izbaudīja tautasdeju ritmu kopā ar Allu Silovu. Pasākuma kulminācijā visus aizrāva iluzionista Edžus šovs, kurā, sadarbojoties visiem pasākuma apmeklētājiem un iluzionistam, maģiskā gaisotnē tika kopīgi izveidots projekta logo.
Darbs pie projekta bija milzīga personīgās izaugsmes un praktisko prasmju skoliņa pašiem jauniešiem. Plānojot maršrutus, veicot intervijas, fiksējot materiālus un strādājot ar audio un video failiem, komanda attīstīja žurnālistikas, satura veidošanas, IT un komandas vadības prasmes. Lai projekta laikā izveidotā mājaslapa nekļūtu tikai par klusu arhīvu, jaunieši aktīvi devās pie sabiedrības, lai popularizētu radīto resursu. Projekta komanda ar izveidoto vietni iepazīstināja plašāku sabiedrību Rēzeknes pilsētas svētkos, jauniešu forumā "Kopums”, kā arī novada skolās. Noderīga vizīte bija Ezernieku pamatskolā, kur jaunieši klātienē prezentēja projektu un tā digitālos materiālus. Šī tikšanās bija ārkārtīgi būtiska, jo skola atrodas pavisam netālu no austrumu robežas — reģionā, kur ikdienā latgaliski runājošo iedzīvotāju paliek aizvien mazāk. Informējot un ieinteresējot vietējos skolēnus, projekts sniedza nozīmīgu artavu valodas dzīvīguma un piederības sajūtas uzturēšanā šajā pierobežas joslā.
Tomēr nozīmīgākais un taustāmākais projekta auglis, kas kalpos visai sabiedrībai, ir jaunizveidotā interaktīvā mājaslapa latgolaslizeika.com. Tajā apkopots viss ekspedīcijās iegūtais pūrs: audio un video stāsti ar mūziķiem, mantojuma glabātājiem, apraksti par seno latgaļu svētkiem, materiāli un uzdevumi, kas ļauj ikvienam interesentam — neatkarīgi no vecuma — mācīties latgaliešu vārdus un iepazīt valodas bagātību.
Projekts "Latgolas Lizeika” ir spilgts pierādījums tam, cik liels spēks mīt jauniešu iniciatīvā. Savienojot Eiropas Solidaritātes korpusa programmas iespējas ar dzimtās puses mīlestību, Kaunatas jaunieši ir radījuši tiltu starp paaudzēm, parādot, ka Latgales valoda un kultūra ir lepnums, ar ko doties nākotnē."
Publicitātes fotostāsts
