Putnu fotografēšana ir dinamiska un aizraujoša, bet, ja pirms pāris gadiem man kāds būtu teicis, ka fotografēšu putnus, es neticētu. Jau sen sapņoju par papildinājumu savai kamerai – foto objektīvu, ar kura palīdzību varētu tuvāk ieraudzīt taureņus, kukaiņus un citas mazās radības. Par putniem toreiz pat prātā neienāca. Līdz brīdim, kad pie mājas tika uzstādīta putnu barotava. Tur sākās rosība, likās tik interesanti, tāpēc ķēros pie fotografēšanas. Turklāt kadrā iemūžinātu lidoni var pēc tam apskatīt un papētīt internetā, jo jāatzīst – toreiz zināju tikai izplatītākās putnu sugas. Tā sākās mans ceļojums putnu pasaulē. Un tas nav tikai par fotografēšanu. Tas ir par būšanu dabā, tās iepazīšanu un izzināšanu. Turklāt redzēto un uzzināto var nodot tālāk, tādējādi aicinot arī citus doties šajā ceļojumā.
Kāpēc fotografēju putnus? Jo tas ir kā ieraudzīt brīnumu, būt tik tuvu, dzirdēt ne tikai skaļo dziedšānu, bet arī spārnu švīkstoņu, čubināšanos koka lapās vai mizā. To skaņu, ko nevar pat izstāstīt – kā putns piezemējas uz zara. Tajā pašā laikā tas ir liels izaicinājums – būt pietiekoši klusai, uzmanīgai, pacietīgai. Gaidīt. Un ne jau vienmēr kadrs izdodas, jo putni taču ir tik kustīgi! Gadās tādi, kas gatavi papozēt, bet citi šaudās šurpu turpu, ka pat nespēj noreaģēt. Tieši tāpēc katra fotogrāfija, kas izdodas, ir kā dārgums, prieka avots. Tad es pasaku paldies dabai, ka devusi man šo iespēju.
Šobrīd šie dabas dāvātie mirkļi apskatāmi ceļojošajā foto izstādē “Putnu gadlaiki”. Martā izstāde nonākusi Aizkalnes bibliotēkā Preiļu novadā. Tās nav tikai putnu fotogrāfijas, tas ir stāsts par mūsu dabas daudzveidību, jo par katru putnu lasāms arī apraksts, turklāt, noskenējot kvadrātkodu, iespējams noklausīties katra lidoņa dziesmu. Tā kā putni nekad neatrodas vienuviet, arī šī izstāde ir gatava doties uz jebkuru Latvijas malu, lai aicinātu arī Tevi ļauties putnu pasaules valdzinājumam.
Rasmas Svikles-Popovas fotostāsti
