Aina Pabērza raksta izstādes aprakstā: "Viss sākās pavisam nejauši – kādā rīta kafijas pauzē, pārrunājot savus hobijus, noskaidrojām, ka ar dažādu lietu kolekcionēšanu aizraujas vairāki mūsu kolēģi. Tad nu kāds, jokojot, izmeta ideju par izstādi, taču šī doma šķita tik saistoša un interesanta, ka joks pamazām pārvērtās par realitāti.
Ainai šis izstādes tapšanas laiks bija īpašs – gluži kā šķirstot vecus fotoalbumus. Apčubinot katrusomu, atgriezties atmiņās, vēlreiz izdzīvot ceļojumus, notikumus un dažādus skaistus mirkļus, no kuriem šīs somas atceļojušas līdz pat Vabolei.
Izstādē apskatāmas 40 auduma somas/maisiņi, taču tie nav visi, daži eksemplāri izstādē nav iekļauti.
Kāpēc maisiņi?
Jā, kāpēc tad ceļojam, dodamies uz pasākumiem, darbojamies amatierkolektīvos - lai piedzīvotu emocijas…
Un auduma maisiņš ar apdruku no apmeklētās vietas vai notikuma ir lielisks veids, kā “iekonservēt” šīs emocijas. Pelēkā rītā uzmet plecā tašiņu no saulainās Itālijas un diena kļūst gaišāka; pietrūkst patriotisma devas- paķer Dziesmusvētku maisiņu “Mēs dziedāsim no visas sirds” un sajūti, ka neesi viens- mūsu ir daudz, mēs esam Zeme, kas dzied…
Tā arī kolekcijas pirmais maisiņš tika iegādāts milzīgu emociju iespaidā- ceļojumā pa Bavārijas un Tiroles Alpiem 2000.gadā. Gan kalnu majestātiskums, gan piemīlīgie, sakoptie ciematiņi ar krāšņajiem pelargoniju vai petūniju podiem pie mājām un balkoniem, gan Bavārijas pilis, gan kalnu ezeri, gan pastaigas pa sniegotajām kalnu takām vasarīgā +250C karstumā, galu galā lieliskā kompānija- tas viss prasījās pēc iemūžināšanas.
Taču visvairāk iespaidoja Oberammergava. Tā ir īsta pasaku pilsētiņa, kas slavena ar kokgriezumiem un apgleznotām māju fasādēm. Vai katru namu te rotā gleznojumi ar Bībeles sižetiem, Svēto Rakstu tekstiem, pasaku motīviem vai vēsturiskām ainām. Un tas vēl nav viss - vispārsteidzošākais ir stāsts par Oberammergavas Pasijas uzvedumu. Uzveduma pamatā ir vēsturisks solījums. 1633. gadā, kad Eiropā un arī Oberammergavas ciematā plosījās mēris, izdzīvojušie iedzīvotāji deva solījumu Dievam: ja sērga atkāpsies, viņi katru desmito gadu uzvedīs izrādi par Jēzus Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Mēris atkāpās, un pirmais uzvedums notika 1634. gadaVasarsvētkos. Jau 18. gadsimta vidū uzvedums piesaistīja skatītājus no visām Vācijas zemēm.Uzvedumā drīkst piedalīties tikai Oberammergavas iedzīvotāji (tie, kas tur dzimuši vai nodzīvojuši vismaz 20 gadus). Izrādē iesaistās vairāk nekā 2000 vietējo iedzīvotāju – gandrīz puse pilsētiņas. Sākot ar Pelnu dienu gadu pirms uzveduma, visiem vīriešu kārtas dalībniekiem saskaņā ar tradīciju ir jāpārtrauc skūties un griezt matus, lai uz skatuves izskatītos autentiski. Līdzās galveno tēlu Jēzus, Pētera, Jūdas, Poncija Pilāta un Marijas lomām ir vēl arī 120 lielākas un mazākas lomiņas. Uzvedumā piedalās 470 bērnu, 120 koristu un 70 cilvēku liels Pasijas orķestris.
Speciāli šim nolūkam 1928.gadā uzbūvēts pusloka brīvdabas teātris ar aptuveni 4500–4700 sēdvietām skatītājiem (skatītāju zāle ir zem jumta, bet skatuve – zem klajas debess). Piecreiz nedēļā no Vasarsvetkiem līdz oktobrim Oberammergavas iedzīvotāji iejūtas savās Bībeles tēlu lomās. Gados, kad izrādes nenotiek, Oberammergavas brīvdabas teātrī tiek organizēta Kultūras vasara, piedāvājot klasiskā teātra izrādes, operas un vietējo mūzikas festivālu.
Ka jau minēju, izrādes notiek reizi 10 gados (gados, kas beidzas ar nulli) un 2000.gads nebija izņēmums. Diemžēl uz iestudējumu mēs netikām, jo visas biļetes bija izpirktas; piedevām arī viesnīcas un viesu nami vismaz 100km rādiusā ap pilsētiņu sen norezervēti visai Pasijas spēles sezonai, tādēļ, apceļojot Bavāriju Vācijā, dzīvojām tuvējā Austrijā. Tas arī bija sava veida piedzīvojums, jo Latvija vēl nebija pievienojusies Šengenas zonai un robežkontrole bija jāiziet vairākas reizes dienā.
Tomēr, pat neredzot izrādi, pilsētiņā bija iespējams baudīt festivāla atmosfēru, tādēļ arī vēl šodien tik iedvesmojošs ir stāsts, kāgadsimtiem ilga tautas mākslas tradīcija ir iedarbinājusi un uztur reģiona tūrisma industriju.
Galu galā, auduma maisiņš ar Oberammergavaspilsētiņas attēlu kalnu ielokā nebija spontāns pirkums, to iegādājos apzināti- lai būtu kāda praktiska lieta, kas ikdienā atgādinātu aizraujošo ceļojumu.
Un tā, laika gaitā gandrīz katrā tālākā braucienā, ceļojumā vai pasākumā iegādājos šādus videi draudzīgus, noderīgus suvenīrus, līdz aptvēru - te jau veidojas kolekcija.
Pirmie eksemplāri laika gaitā novalkājušies, taču to emocionālā vērtība tikai aug un ceļojumu atmiņas silda sirdi.
P.S.Intrigai- nākamais Oberammergavas Pasijas uzvedums gaidāms 2030.gadā un biļetes sāks pārdot 2028.gadā!"
Fotostāsti - Līksnas un Vaboles kultūras namu vadītāja Santa Rodčenko
