Dienas aprūpes centram Preiļos – 21!
Sociālo tīklu lietotāji, visticamāk, ar Dienas aprūpes centra klientiem jeb, kā mēs tos saucam – "daciešiem", ir pazīstami krietnu laiku, bet noteikti retais zina "Daciņa" izveides vēsturi.
Laikā, kad sociālo jomu regulējošie normatīvie akti vēl tikai tapa, atsevišķās pašvaldībās tika veidotas arī dažādas atbalsta vietas sociālā riska klientiem. Kad Preiļos 2003. gadā darbu uzsāka Sociālais dienests, aktualizējās jautājums par tāda pakalpojuma sniegšanu kā atbalsts bērniem, par kuriem vecāki pašu spēkiem pilnvērtīgi nevar parūpēties. Tolaik Bērnu un ģimenes lietu ministrija izsludināja projektu konkursu, kura rezultātā 2005. gada 28. oktobrī tika atklāts Bērnu rotaļu un attīstības centrs “Kamolītis” Sociālā dienesta Dienas centrā. Ministrija projekta īstenošanai bija piešķīrusi nepilnus piecus tūkstošus latu, bet Preiļu novada domes līdzfinansējums bija gandrīz divi tūkstoši. Dienas centram atvēlētajās telpās tika veikts remonts un iekārtotas nodarbību telpas – izveidota rotaļu istaba, nodarbību klase un veselības zāle. Preiļu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi rotaļu istabā bija apgleznojuši sienas.
Centrs sākotnēji bija pieejams trūcīgo un riska ģimeņu bērniem, kuru vecāki materiālā stāvokļa dēļ bija spiesti atteikties no bērnudārza izmantošanas iespējām. Ļoti strauji Dienas centra mērķauditorijai pievienojās pensionāri un invalīdi no to pārstāvošajām biedrībām, kuras ilgstoši savu mājvietu bija radušas tagadējā Labklājības pārvaldes ēkā Preiļos. Tādejādi tika paplašināts pieejamo pakalpojumu klāsts. Pēc vairāku jauno māmiņu iniciatīvas, dažus gadus veiksmīgi darbojās arī māmiņu klubiņš – kamēr māmiņas klausījās dažādu speciālistu lekcijas, mazie varēja savā starpā sadraudzēties un rotaļāties viņiem atvēlētajā rotaļu telpā.
Dienas centru vairākus gadus vadīja Anitra Sondore, kura savas darbības laikā realizēja arī vairākus projektus dienas centra mērķa grupu integrēšanai. Vasarās tika rīkotas dienas nometnes bērniem no trūcīgām ģimenēm saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Tāpat tika organizēti dažādi pasākumi, ekskursijas, izstādes un tikšanās ar dažādu jomu speciālistiem. Taču minētās aktivitātes neuzlaboja dzīves kvalitāti tiem vecākiem, kuru bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bija nepieciešama aprūpe pilnu darba dienu. Telpās, kur šobrīd uzturas "dacieši", ilgstoši atradās Rudzātu speciālā pamatskola. Ja skolas brīvlaikā varēja izlīdzēties ar dienas nometņu organizēšanu, tad pēc skolas pabeigšanas turpmākā šo bērnu un vecāku nākotne bija neskaidra. Visām pusēm – bērnu vecākiem, sociālā dienesta speciālistiem un pašvaldībai -sadarbojoties, tika pieņemts lēmums bijušās skolas telpas atvēlēt dienas centram, kur toreiz vēl bērni, bet šobrīd jau kā pilngadīgie turpina savas ikdienas gaitas, no izglītības sistēmas pārejot uz sociālo pakalpojumu.
Kopš pašvaldības dalības Eiropas Sociālā fonda finansētā projektā “Dienas centra pakalpojumu pilnveidošana Preiļu novadā”, no 2012.gada maija centra vadība nodota Lienes Gžibovskas rokās, kura, liekot lietā iegūtās zināšanas psiholoģijā un mājturībā, ar teicamām sekmēm organizē centra darbu, iesaistot plašu mērķauditoriju. Tieši 2012. gadā dienas centrs reģistrēts kā sociālais pakalpojums.
Tomēr būtiskākais pagrieziens pakalpojuma attīstībā un pilnveidošanā bija deinstitucionalizācijas process visā Latvijā, kurš akcentēja sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu lomu. Tādejādi dienas centrs 2018. gadā pārtapa par dienas aprūpes centru. Pēdējos gadus liela daļa darba dienas tiek veltīta tieši tai sabiedrības daļai, kura "Daciņā" pavada pilnu darba dienu – tās ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem jāspēj piemēroties un jārod iespēja sameklēt viņiem saistoša nodarbe.
No sākotnējiem 8 klientiem "Daciņš" ir izaudzis līdz 22 radošiem, darbīgiem, savā ziņā unikāliem "daciešiem", kuriem tas, ko mēs saucam par sabiedrībā balstītu pakalpojumu, ir tā drošā vieta, kur būt pašiem – saprastiem un atbalstītiem.
Divdesmit viens – tas ir daudz vai maz? Dažās valstīs tas iezīmē pilntiesīgu pilngadību. Atskatoties uz "Daciņa" vēsturisko ceļu, jāatzīst, ka tas tomēr ir daudz. Par to liecina ne tikai telpas, kas laika gaitā mainījušās, bet visvairāk cilvēki. Arī būtiskie notikumu "Daciņa" dzīvē iezīmē tā krietno gadu skaitu. Tā 2019. gadā Liene Gžibovska saņēma Atzinības rakstu nominācijā “Nodarbinātības veicinātājs” par aktīvu ieguldījumu, pārstāvot personas ar invaliditāti, to tiesības un intereses Latvijas Republikas tiesībsarga, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas konkursā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2019”. Savukārt atzīmējot pastāvēšanas piecpadsmitgadi, 2020. gadā "Daciņš" ieguva savu logo. Logo autors – toreizējais Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 7. d klases skolēns Kristers Šņepsts, savā zīmējuma ir atainojis koku kā labestības simbolu, un Dienas aprūpes centrs ir tās saknes, kas baro, balsta un audzē labestības koku. Labestības atpazīšanai Kristers izvēlējies koka stumbrā iezīmēt sirdi, bet zaļie bumbuļi koka vainagā esot modernizētas lapas, kas simbolizē daudzās aktivitātes, ko piedāvā "Daciņš".
2021. gads iezīmējas ar "Daciņa" infrastruktūras attīstību – tika veikts ievērojams iekštelpu remonts, iegādāts daudzveidīgs aprīkojums, tai skaitā keramikas darbnīcām, sensorajai istabai un āra aktivitāšu laukumam. Šis gads savukārt paliks atmiņā ar Labklājības ministrijas rīkoto sociālo akciju “Dažādo kurpju diena”, kura visu aktivitāšu centrā bija tieši "dacieši".
Tuvākajā nākotnē gaidāmas jaunas inovācijas "Daciņā" – terapeitiskais dārzs kā vieta saiknei ar dabu, maņu attīstībai un garīgai atveseļošanai.
Esam patiesi priecīgi, ka no Latgalē esošajiem 25 dienas aprūpes centriem, Preiļu "Daciņš" ir viens no daudzpusīgākajiem, un to iecienījuši arī citu pašvaldību iedzīvotāji. Svētku reize ir vēl viens atgādinājums pateikt paldies skaitliski nelielajam, bet darbīgajam kolektīvam, kā arī katram apmeklētājam un viņu vecākiem, ka mums uzticaties.
Publicitātes fotostāsti
