Dalīties
Novērtē

Vakar vēlu izlidoju un šorīt no rīta ierados Dubaijas lidostā, lai dotos uz Abu Dhabi.

No Dubaijas lidostas pa metro sarkano līniju aizbraucu līdz Ibn Batuta stacijai. Biļeti braucienam nopirku automātā, to bija ērti izdarīt, jo viss ir arī angliski, ja izvēlas attiecīgo valodu. Biļete maksāja aptuveni 5 eiro, un man vēl palika atpakaļceļam.

Pa ceļam varēju aplūkot Dubaiju, bet foto ir tikai daži, jo saule spīdēja tieši manas puses metro logā. Ļoti uzkrītoši bija tas, ka šeit metro pasažieri izteiktā parsvarā ir vīrieši, bet ģērbjas ļoti eiropeiski, tikai retais ir tradicionālajā tērpā.

Toties auto stacijā mani atkal sagaidīja Decatlon veikals, kurš atrodas gandrīz blakus. Šoreiz gan tikai ielūkojos.

Tad ar expresautobusu devos uz Abu Dhabi lidostu, lai tālāk ar Shuttle Bus dotos uz Pasaules meistaru sporta spēlēm (jeb veterānu olimpiskās spēles), kas notiek Abu Dhabi.

Es soļošu 5000m, 3000m un 1500m distancēs.

Aizbraucu uz reģistrēšanās vietu, bet tā, izrādās, šodien jau aizvērta, jo policija kaut ko tur aizliegusi. Nekas, reģistrēšos rīt.

Tad devos uz Taxi, lai tiktu uz noīrētajiem apartamentiem.

Taksists saprot, ka kaut kas nav kārtībā ar adresi, paņem telefonu, kas redzams bookinga izdrukā, un zvana saimniecei, lai noskaidrotu.

Izrādās, ka adrese pareiza, bet nosaukums nepareizs.

Paldies taksistam, kas bija tik ieinteresēts, lai cilvēks nepaliek uz ielas!

Vakariņas paēdu tuvējā restorānā, bija ļoti garšīgi un nebija dārgi.

Starp citu, taksometri šeit tiešām nav dārgi un vairumā gadījumu var maksāt arī ar karti.

Rīt būs jauna diena, jauni piedzīvojumi.

Reģistrācija Open Master Games 2026 (Pasaules meistaru sporta spēlēm) Abu Dhabi veikta.

Numurs saņemts. Pie jaunas mugursomas tiku, pie jauka T-krekla arī.

Uzzināju, ka ir ļoti liela konkurence tieši manā vecuma grupā. 1500 m soļošanā esam pat 26 dalībnieces. Būs jāpapūlas!

Atradu arī stadionu, kurā būs jāsoļo un tiks veiktas arī citas disciplīnas, kas notiek stadionā.  Pirmais starts 5000m soļošanā būs 9.februārī no rīta.

Vēlāk pastaigājos gar jūru, jo dzīvoju tai ļoti tuvu. Tur ir skaista promenāde. Uz jūras krastu var tikt pa skaistiem tuneļiem. Ievēroju, ka visus zaļumus, kas ir pilsētā, pastāvīgi laista caur ūdensvadiem un vadiņiem, kas ir visās dobēs.

Sadraudzējos ar ASV sportisti 65+ grupā, kopīgi pavadījām laiku.Paēdām turku restorānā, tas ir tuvu pludmalei, bet cenas demokrātiskas.

Abu Dhabi ir samērā klusa, ļoti sakopta pilsēta, vispār nav motorolleru jeb skūteru, ir ļoti maz velosipēdistu. Ir ļoti daudz mošeju starp augstceltnēm. Pa ielām staigā kaķi, kas nāk mīļoties. Un galvenais - ir svaigs gaiss.

Pirmais starts veiksmīgi aizvadīts.

Finišs.

Zelts!

Rezultāts varēja būt nedaudz labāks, bet ķermenis tomēr nespēj tik ātri adaptēties - no mīnus 20 grādiem uz plus 26 grādiem (ēnā).

Kādu brīdi gaidīju apbalvošanas ceremoniju, un tad jau varēja doties aplūkot galveno pilsētas mošeju.

Tur patiešām ir mierīgi, meditatīvi un skaisti, enerģētiski ļoti spēcīgi. Biļetes tūristiem ir bez maksas, bet tās ir jāpiereģistrē. Vienīgi iekšā tikšanai stingri noteikumi tieši sievietēm - tērps līdz potītei, garas, necaurspīdīgas piedurknes, lakats uz galvas. Šim notikumam par godu nopirku jaunu tērpu, kurš mani uzrunāja. Gan jau izdomāšu, kur vēl to izmantot.

Vakariņās ēdu lielas pupas, kuras izrādījās tādas pašas cūku pupas, ko pie mums audzē mājās.

Šodien 3000 m soļošanas distancē W45+ grupā atkal finišu sasniedzu pirmā ar labu rezultātu. Varēja būt vēl labāk, bet starts negaidīti tika pārcelts par stundu uz priekšu, jo bija migla un organizatoriem tas šķita traucēklis, lai gan stadions bija labi pārredzams. Ilga starta gaidīšana man nekad nav nākusi par labu. Pēc apbalvošanas ceremonijas varēju doties apskatīt pilsētu.

Vienkārši klīdu un skatījos, kas ir apkārt.

Brīnījos, cik šeit ir dažādas augstceltnes, neviena nelīdzinās citai.

Paēdu garšīgus garneļu salātus diezgan bagātīgā iepirkšanās centrā. Garneles bija tiešām lielas un supergardas.

Šodien, 13. februārī, 1500 m soļošanas distancē man veicās labi, tiku pie vēl vienas zelta medaļas! Ļoti jauka un sirsnīga kompānija.

Apbalvošanas ceremonijā pirmo reizi saprotami izrunāja manu vārdu un uzvārdu.

Mājupceļš no Abu Dhabi.
Agri no rīta cēlos, lai dotos uz Dubaju, jo lidoju uz un no Dubajas.
Ar taxi līdz centrālajai autostacijai (Bus Main Station), samaksājot par to aptuveni 2,5 eiro, jo braucām 3, 3 km.
No Abu Dhabi uz Dubai autobusi kursē katru pusstundu, un tie ir pilni, visas sēdvietas aizpildītas, stāvēt kājās nedrīkst. Svarīgi atcerēties - braukšanas karti jānopērk Abu Dhabi kasē turpat autoostā, maksājot skaidrā naudā vai arī automātā. Autobusā par braucienu samaksāt nevar. Gaidot autobusu, cilvēki sastājas rindā un tādā secībā kāpj iekšā. Šis maršruts tiek izmantots arī braukšanai uz darbu, jo tikai daļa izkāpa Bus Station Dubajā, lai pārietu uz metro, kas ved uz lidostu. Svarīgi atcerēties arī to, uz kuru termināli vajag. Uz termināļiem ved sarkanā metro līnija, bet uz lidostas free zone ved zaļā līnija. Tāpēc, ja izdomā jautāt ceļu vietējiem, sauc uzreiz termināli, citādi viņi pasaka, kā tikt uz airport free zone.
Aizbraucu uz 1. termināli.
Pienāk ziņa e-pastā. Lidojums kavēsies sešas stundas, un lidosim caur Bukaresti, lai gan reiss ir Dubaja - Rīga.
Ko darīt?
Braucu ar to pašu metro atpakaļ uz pilsētu, izkāpu Tower stacijā.
Turpat ir arī Museum of future, bet tajā es negāju, neuzrunāja milzīgās rindas un ieejas maksa. Pārvietojoties pa gājēju tuneļuem, jau izbaudīju dīvaino sajūtu, kādu atceros no filmas "Viešņa no nākotnes". Pati muzeja ēkas forma vizuāligan ir interesanta.
Izgāju ārā. Apstaigāju tuvāko apkārtni. Šeit ēkas stipri savādākas kā Abu Dhabi. Un tas ir ļoti labi, jo pilsētas nav vienādas, pat ne līdzīgas.
Pēc tam papildināju braukšanas karti, jo netiku vairs iekšā metro. To var ērti izdarīt automātā, vietējie fiksi paskaidroja, kuras pogas jāspiež. Tad aizbraucu uz Dubai Mall, kas ir milzīgs iepirkšanās centrs. Godīgi - man gribējās ātrāk tikt prom no turienes, kaut kāda smagnēja enerģija tur valdīja, vismaz es to tā jutu.
Aizbraucu atpakaļ uz lidostu. AirBaltic piedāvā kaut ko apēst, ja lidojums stipri kavējas - Mack Donald ēstuvē. Lieki piebilst - priekš manis tur nekā nebija. Bet tas nekas, es jau biju paēdusi.
Devos uz reisu.
Mūs pa "ganu" ceļiem dzina uz priekšu lielā ātrumā. Cilvēku ļoti daudz, terminālis milzīgs, viss notika vēja ātrumā - vispirms pasu kontrole, pēc tam bagāžas kontrole, tad atkal biļešu kontrole, un tad jau tiec uz savu Gate.
Bet - visu laiku pavadīja laipna apkalpe, nebija smaids lidz ausīm, bet jūtama laipnība.
Pie Gate iegāju paskatīties, ko var dabūt vakariņām turpat blakus esošajā kafejnīcā.
Nekas neuzrunāja.
Paskatījos cenu ūdens pudelei - 9 dirhani.
Iegāju veikaliņā turpat blakus - 2, 5 dirhani tieši tāds pats ūdens.
Paņēmu vēl klāt Cocos water un vakariņu tiesai pietika.
Lidojums bija viss pa tumsu, lai gan bija jābūt pa dienu.
Daļēji pagulēju
Rīgā ielidojām ap pustrijiem no rīta.
Pasu kontrolē mūs sagaidīja cilvēks-robots, kuram bija aizmirsuši ieprogrammēt Labrīt un Paldies vai Lūdzu pat tad, lad pasažieris, kurš tikko ieradies, sveicina. Tāda sajūta, ka šiem "robotiem" bija uzdevums spēlēt pantomīmu par tēmu - kurš ilgāk izturēs būt supernopietns, superneitrāls. Šis moments nudien nerada pozitivu iespaidu par Latviju.
Bet ceļojums bija patiešām interesants, izzinošs, jaunu pieredzi uzkrājošs.

Vitas Ormanes arhīva fotostāsti

Galerija
Vieglatlētes Vitas Ormanes Abu Dhabi dienasgrāmata
Vieglatlētes Vitas Ormanes Abu Dhabi dienasgrāmata
Vieglatlētes Vitas Ormanes Abu Dhabi dienasgrāmata
Vieglatlētes Vitas Ormanes Abu Dhabi dienasgrāmata
Vieglatlētes Vitas Ormanes Abu Dhabi dienasgrāmata 8 BILDES