Lasu Dinas Grūbes romānu "Veseris". Viena no sižetā iesaistītajām personām jautā:" Bet kas ir laime?" Patiesi. Kas ir laime? Vārdu " laime' visi lieto un samērā bieži, bet kāda ir šī vārda saturiskā būtība? Vai tam ir formula?
Nolēmu papētīt. Veicu daudzas ekspresaptaujas, iesaistot dažāda vecuma dažādus cilvēkus (10- 90 gadu vecumā). Ai, cik dažādas bija atbildes.
Nācās secināt, ka laime ir cilvēka dvēseles stāvoklis. Tas izpaužas dažādi. Kopīgas iezīmes ir prieks, patīkama sajūta, pozitīvas emocijas. Laimi
katrs uztver atbilstoši savai dzīves uztverei, dzīves pieredzei. Izpausmes veidi atbilst cilvēka raksturam: cits skaļi gavilē, citam tikai acīs īpašas dzirkstelītes, cits klusi pasmaida, bet laimes uguntiņa katra sirdī ir iedegta.
Katram gribas būt laimīgam. Laimi var novēlēt, laimi var vēlēties, taču laimi nevar saitītē pievest un pasniegt. Katram pašam jāpalūpas savu laimi kaldināt.
Senču gudrības krātuvē ir teiciens: " Katrs ir savas laimes kalējs". Ikdienas rūpēs aizņemti mēs neievērojam laimes mirklīšus, mēs baidāmies atzīties, ka esam laimīgi.
Nav pasaulē cilvēka, kurš nekad nav bijis laimīgs, ir cilvēki, kuri nav novērtējuši savus laimes brīžus.
Kā saka Dace Judina savā romānā "Silikons, saule un etiķis": "Laime nav dabūt visu, ko kāro, bet priecāties par to, kas tev ir."
Novēlu nebaidīties būt laimīgiem!
Lobs.lv kolāža
