Lobs.lv lūkoja, kā sociālo tīklu lietotāji šo stāstu pārdomājuši, sajutuši.
Inese: "Žēl ,man ļoti patīk šie putni."
Inta: "Padomājam, kas būs, kad saliks vēja ģeneratorus?"
Gunārs: "Aizliegt elektrību, nojaukt visas līnijas, pāriet uz petrolejas lampām, bet palīgskolniekiem pretvējistiem - uz skaliem. Ja vanags akls un neredz kustīgu šķērsli, tad tāds viņa liktenis. Man pirms gadiem 3 - 4 pie augstsprieguma staba divu dienu laikā gāja bojā trīs jaunie stārķi, gribēja gar vadu notīrīt knābi."
Nelima: "Nedrīkstēs....pie mums būs zaļā "enerģētika"... kādi skali?ja krāsni nedrīkstēs kurnāt."
Dagnis: "Norvēģijā nav stārķu,tikai kaijas un vārnas bļauj."
Gundars: "Skumji. Bet mazajiem, uz zemes ligzdojošajiem putniņiem un zaķēniem prieks. Par vienu plēsēju mazāk. Visam ir divas puses."
Pēteris: "Dabā tā ir, dabīga atlase, izdzīvos saprātīgākie un cilvēkam tur nav ko bāzt savu degunu, viss notiek, kā jānotiek."
Baiba: "Dabīgā atlase neveidojas no cilvēku veiktajām darbībām. Elektrības stabi ir cilvēku uzstādīti. Tā nav dabīgā atlase. Tad jau, ja jūs notriec automašīna, tad tā arī ir dabīgā atlase un šoferis nav vainīgs?"
Evrika: "Varbūt, ja katrs ,kas satopas ar šādu gadījumu, nosūtīs foto uz "Sadales tīkliem", varbūt kāds sāks domāt par pārveidi, putniem drošāku. Nu jau pāris dienās redzu trešo postu. Mūsu jaunie stārķēni - katru gadu viens - sadeg tajās lamatās. Tāpat iet bojā vanagi un citi lielie putni. Neesmu speciālists,bet vai tos vadus nevar laist pa apakšu vai likt izolētus. Skumji,ka putni atgriežas mājās, pārvarot lielu attālumu, iet bojā, jo dažam labam, varbūt ,liekas, ka tā var regulēt stārķu skaitu un dēvē to par dabīgo atlasi."
Stanislavs: "Man šo lidoņu dēļ lauku mājās bieži rodas elektrības traucējumi, jāsauc "Sadales tīkla" meistari lai nomaina izsistos drošinātājus apakšstacijā. Nav ko stārķiem līst ne savā lauciņā, kurā pašiem nav ne mazākās saprašanas."
Liāna: "Esmu redzējusi pie viena staba ap 10 stārķu guļam."
Kristina: "Cik "sūdu" nodara lauksaimnieki ar saviem pesticīdiem, to neviens nepamana."
Mareks: "Ko var ņemties. Man kaķis atnesažurkj, varbūt nofotagrafēt un pierakstīt - žurkulēni palika bez mammas. Kas romantizētais stārķis noēd zaķēnus vai irbei bērnus,neviens nečīkst. Miljoniem dzīvnieku katru gadu iet bojā un ko tagad darīt?"
Jānis: "Ne to stabu izvēlējās, ne tur apsēdās, varbūt tumsā lidojis."
Mika: "Kapēc par nokautu gaili visi priecājās un gaida gatavu zupu, bet šeit ir šausmas..."
Madara: "Reiz redzēju skatu - stārķis aizķēra vadus un uzliesmoja, krītot lejā iekrita pļavā kūlā un izcēlās ugunsgrēks. Sākumā gribēju glābt stārķi, bet tad sapratu- tur nav vairs ko glābt - jāglābj pļava. Braucu uz tuvāko māju brīdināt, ka deg, bet nebiju pārliecināta, vai man noticēs, ka kūlas ugunsgrēku izraisīja stārķis. Kopumā - nenoticēja. Uguns un dūmi gan liecināja, ka patiešām deg, bet stārķa vainai negribēja ticēt. Nodega nepilns hektārs..."
Vita: "Mums katru gadu kāds ietriecas un izcepas. Kādas divas nedēļas atpakaļ atkal viens izcepās, spārns vien palika, un lejā kūla sāka degt, bija jāsauc "pažarnieki". Ietriecas bieži - vēji iepūš vai arī viņi brīžiem kaujoties ietriecas spriegumā."
Dzintars: Ir piemērs - mēģina veidot jaunas ligzdas augstsprieguma elektrības stabos. Kas bieži vien noved pie stārķu nāves un dažreiz ugunsgrēka. Mūsu gadījumā ugunsgrēks bija, bee stārķi dzīvi."
Mārtiņš: "Tas trīsžubura stabs ļoti reti kad var būt bīstams, bet tas, kurā ir transformators, tas pavisam noteikti var jau pirmo apmeklētāju piebeigt."
Aija: "Pie mūsu mājas arī ir transformators... tur arī daudzas reizes pat karājas tur augšā stārķi... Svētelis sajauca laikam savu spārnu vēzienu. Ziņojam elektriķiem, atbrauc un noņem. Skumji, bet mūsu pasaulē ir daudzas vietas kur aiziet bojā putniem. Protams, ka žēl - tik tūkstošus kilometrus atlidojuši un beigas..."
Edmunds: "Mēs esam ielīduši viņu lauciņā. Daba taču baro mūs, ne mēs dabu."
Adolfs: "Iespējams ielidoja transformatorā. Esmu pats personīgi redzējis vienu gadījumu, kad nesaprotamu apstākļu dēļ stārķis ietriecās transformatorā un protams gāja bojā."
Dace: "Varbūt trāpīja kādā garāmbraucošā mašīnā, apdulla un vēl spēja kādu gabaliņu palidot, pirms saļima. Stārķi ir ļoti neuzmanīgi uz ceļiem."
Dita: "Mums bija tāpat - izjuka pāris, jo stārķis nositās augstsprieguma līnijā, bet skatos, ka stārķiene nepadodas un ir jauns pārītis. Jau trīs gadi. Laikam nevar jaukties..."
Egita Terēze Jonāne
P.s. Ilustrācijai izvēlēta cita fotogrāfija, jo Lobs.lv neatbalsta fotostāstus ar nāves vēstījumu.
