Līga: Evika, atbalstu jūsu lēmumu. Manuprāt, stiprs un drosmīgs cilvēks esat. Ir labi dot visiem gudrīšiem iespēju laicīgi izrādīties, lai “rudenī var skaitīt cāļus”. Viss izdosies.
Solvita: Atkāpšanās jau ir padošanās. Un atkāpšanās nav smags lēmums, tas ir viegls lēmums, jo nekas nav vieglāk, kā aiziet no atbildības par apzināti vai neapzināti sastrādāto...
Juris: Sagrāvāt valsti, sašķēlāt cilvēkus pēc valodas, visi viens otru ienīst, visa Rīga ir pilna ar tiltiem “uz nekurieni”, netīra, izrakņāta, pilna ar indiešiem. "Rail Baltica" nekad netiks pabeigta, ekonomika ir sagrauta, "AirBaltic" būtībā nav dzīvotspējīgs. Un tagad var aiziet. Cik jūs esat nožēlojami.
Daiga: Paldies, Evika Siliņa,par paveikto! Cienu jūs! Viss jums izdosies!
Lelde: Kas strēbs sastrādāto? Viegli visu pamest, bez atbildības nešanas.
Madara: Es lasu šos komentārus un nevaru saprast, kā var tik riebīgi izteikties par cilvēku, ko pat īsti nezina. Vēl es brīnos par tiem cilvēkiem, kas piekrīt stradāt vadošos amatos, jo sabiedrība viņus aplej burtiski ar dubļiem. Jums ir iekšas. Neatceros nevienu politiķi un it īpaši MP, kuru cilvēki neapēstu bez sāls. Jā, varbūt komunikācija ne vienmēr bijusi tā labākā, jā, lēmumi bijuši ne tie labākie, bet kura pārvaldes forma var sniegt utopiju? Neviena. Bet šādi komentāri gan ir reāls pierādijums tam, ka viss ir tā, kā ir, jo mums ir šāda sabiedrība, un valdība ir tikai sabiedrības spogulis.
Kristīne: Man ļoti žēl.
Andris: Tagad es pateikšu dažus vārdus... Jā, ir bijušas kļūdas, bet nekļūdās tas, kurš necenšas! Šodien viņa pieņēma lēmumu, ko nespēj pieņemt katrs politiķis — nolikt valsti augstāk par amatu. Tas nav vājuma brīdis. Tā ir atbildības augstākā forma.
Vadīt valsti laikā, kad sabiedrība ir nogurusi, pasaule nestabila un politiskās intereses bieži saduras ar valsts vajadzībām, nozīmē ik dienu nest smagumu, ko lielākā daļa cilvēku pat neredz. Katrs lēmums tiek vērtēts, apstrīdēts un kritizēts. Taču īsta līderība nav izvairīšanās no grūtībām — tā ir spēja tās uzņemties.
Drosme politikā nav skaļos lozungos vai tukšā popularitātē. Drosme ir palikt pie principiem arī tad, kad tas maksā amatu. Drosme ir uzņemties atbildību par valsti laikā, kad citi izvēlas ērtāko ceļu. Un drosme ir aiziet ar taisnu muguru, saglabājot cieņu pret savu darbu, cilvēkiem un Latviju.
Valsts nav tikai koalīcijas, partijas vai politiskās spēles. Valsts ir cilvēki, viņu drošība, nākotne un ticība tam, ka kāds ir gatavs strādāt viņu labā arī vissarežģītākajos apstākļos.
Viņas ceļš nav bijis viegls. Taču tieši izaicinājumi atklāj cilvēka raksturu. Un pat tad, kad politiskā vide kļūst skaļa, asa un nepateicīga, atbildība pret Latviju paliek svarīgāka par personīgo komfortu.
Dažkārt atkāpšanās nav beigas. Dažkārt tas ir apliecinājums tam, ka cilvēks savu pienākumu uztver nopietni. Ka amats nav pašmērķis. Ka Latvija vienmēr būs, kur pukst sirds.
Sanda: Nu ja, kas tad sunim asti cels, ja ne pats.
Agnese: Cik vienkārši... Izsūta pāris dronus un gatavs, valstī krīze, valdība demisionē. Žēl. Diezgan nedroša sajūta par valsti.. Nekā labāka jau nebūs pie esošās Saeimas. Paldies par darbu Evikai Siliņai.
Solvita: Kā vienmēr ministru prezidents atkāpjas , kad viss ir izdarīts greizi, tas jau kļūst par tradīciju valdībā.
Aleksandrs: Jūs tur tā slavējāt sevi, i nodokļus samazinājāt, i drošība, i investīcijas, bet kur tad tas viss ir? Var kaut ko pataustīt?
Juris: Tā nav laba ziņa Latvijai. Nu ko tagad visi boti būs priecīgi?
Lāsma: Un pat degvielas uzpildes stacijas gavilē, nolaižot cenu šodien par 0.20 centiem!
Girts: Manuprāt nevajadzīgi. Jāmaina tas, kas nevelk savu amatu. Ja kāds ministrs nevelk, mainām nost. Bet pats ministru prezidents...nebija jāmaina.
Armands: Kāda tur iedzīvotāju labklājība, ja dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu rēķini lido kosmosā dārdzības ziņā..... Un viss pārējais arī.....
Samaziniet vispirms dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu rēķinus un tad runājat par kaut kādu iedzīvotāju labklājību!
Dina: Vienmēr ir licies dīvaini, ka pie kaut kādām grūtībām vienkārši atkāpjas no amata. Man liekas, tas ir visvieglākais ceļš, iztēlojieties kas notiktu, ja visu profesiju pārstāvji tā darītu. Piemēram, ķirurgs. Vai frizieris. Pārdevējs. Jebkurš.
Valda: Vienmēr tiek tam, kas kaut ko dara.
Haralds: Es ceru, ka vienotība būs sapratuši, ka koalīcija, kas veidota politiskā tirgus rezultātā, nav spējīga strādāt. Jau kopš vēlēšanām bija skaidrs, ka šī ir sliktākā Saeima, kas ievēlēta. Vēl vairāk. Skandāli ap vēlēšanu sistēmu liek apšaubīt tās leģimitāti. Nu nav pārliecības, ka vēlēšanas notika godīgi. Diemžēl. Valdība nedarbojās kā komanda.
Dina: Paldies, Evika Siliņa par stingro nostāju. Esmu izmisusi, kūs bijāt mana premjerministre un es ar jums lepojos. Tieši tāpēc, ka esat daudz izdarījusi mūsu, Latvijas labā, esat bijusi neērta tiem, kas grib spēlēt netīru spēli, nevis strādāt. Man ir sajūta, ka tie, kas raka jums bedri, līdz galam neapzinās kur iesaistījušies...vai arī, ir jaupārdevušies... Lai Latvijai vairāk tādas izcilas personības kā jūs, Evika Siliņa! Lai Dievs svētī Latviju!
Kaspars: Kāpēc neviens no komentētājiem neiet Evikas vietā un neparāda, kā pareizi jāstrādā?
Egitas Terēzes Jonānes kolāža
