Dalīties
Novērtē

Kāpēc šodienas cilvēkam svarīgi uzlūkot šajā grāmatā pastāstīto divsiržu tandēma pieredzi? Lai nepazaudētu otru un sevi. 

"Mums ir neizsakāmi labi vienam ar otru. Mēs jau sen esam tikpat kā viens, ne divi."

"Bet Veltas dzīve, mums abiem uzdāvinātais gabaliņš, piesvērumiņš. Papildlaiks man ir krietni dārgāks par mani pašu un pat visu citu uz pasaules."

"Mēs, Velta un es, varam sevi pilnībā izteikt: 1) savstarpējās attiecībās; 2) attiecībās ar dārzu un tiem putniem, ar kuriem paspējam pārmest skatienus; 3) attiecībās ar ārpasauli un karu, no kura nevar nekur noslēpties; 4) tajā, ko beigās rakstām; 5) attiecībās ar tuviem un arī attāliem cilvēkiem."

Stāsts par demenci ir atklāti-atklāts, un sirds samulsumā lūdz Dievu par Roaldu un visiem slimības skartajiem. Man pašai ir bijuši sāpju brīži, kad sirds kliedza: "Gribu to aizmirst!" Tā ir grāmata, kas brīdina - nedzen Dievu mežā! 

"Saku sev: neaizmirsti, ka tā tomēr ir hronika, demences hronika. Lūk, vakar - vai aizvakar? - pienāca vēstule, ne pa elektronisko pastu, bet uz papīra. Atceros, ka no pastkastes izņēmu vēstuli un avīzi. (Mēs, šķiet, esam vieni no pēdējiem, kas vēl pasūta un lasa uz papīra iespiestu laikrakstu.) Ar roku rakstīta adrese, un vēstule bija mums abiem, bet neprasiet, no kā un par ko, esmu aizmirsis. Tagad nenomierināšos, kamēr neatnāks atmiņā vai neatradīšu pašu vēstuli..."

Un tā ir grāmata, kas vairo prieku. Tās ir Roalda Dobrovenska apceres par man tik tuvo īstenieku Raini. 

"Rainis domā laikmetos. Viņa Jāzeps - ne vairāk, ne mazāk - pasludina cilvēces pāreju no klejotāju lopkopības uz nometnieku lauksaimniecību. Kosmosā viņam, Rainim, nepietiek ar visu Visumu, ir jāzina, kas ir aiz tā. Tautas viņam ir personības, katra ar savu valodu. Pasaules vēstures personības..."

Atļaušos izlaist spriedumus par Staļinu (ignorējot viņa nodarīto ļaunumu).

Un vēl tikai viena Roalda Dobrovenska atziņa no simts citām, kuras uzdāvina viņa grāmata "Manas demences hronika": 

"Viss tev bijis dots par velti, dāvāts kopš dzimšanas - izmanto, priecājies, novērtē!"

Egita Terēze Jonāne

Publicitātes fotostāsts