Iespējams, tā nav tipiska grāmatu lasītāja izvēle, bet grāmata, kura mani uzrunā, ir Sjū Stjuartes – Smitas “Rūpīgi kopts prāts. Dziedinošās ainavas.”
Patikas cēloņi uz šo grāmatu, visticamāk, meklējami bērnībā.
Cik sevi atceros, mana sapņu profesija bija ārsts. Kā bērnam gan man nebija daudz iespēju kādu dakterēt, tāpēc ar rotaļu šprici ārstēju istabas augus, tādejādi atklājot arī brīnumaino augu pasauli. Liela loma noteikti arī ir mammai kā bioloģijas skolotājai, kuras mīlestība uz augiem un zināšanas par tiem jau bērnībā ļāva zināt pļavas un dārza bagātības.
Par ārstu nekļuvu, tomēr studijas un vēlāk darba gaitas tāpat saistīju ar palīdzošo profesiju. Psiholoģiski izdedzinošā profesija burtiski lika meklēt mierinājumu dabā, pie augiem.
Mana pieminētā grāmata bija kā atgriešanās pie bērnībā sapņotā. Tā apvieno sevī divas man tuvās tēmas – psiholoģiju un dabu, saistošā veidā stāstot, kā daba var palīdzēt cilvēkam tapt veselam.
Mēs visupirms esam zemes būtnes - ar tik precīziem vārdiem S. Stjuarte-Smita beidz savu burvīgo darbu par dziedinošajām ainavām. Grāmata, kuru jālasa lēni un pārdomāti. To sāku uzreiz pēc klātienes tikšanās ar pašu autori šīs grāmatas prezentēšanas dienā, bet beidzu pēc pusgada - sagaidot jauno dārza darbu sezonu. Dārznieki min – veidojot dārzu, jāsteidzas lēnām. Arī lasot šo grāmatu, jāsteidzas lēnām, jo, gluži kā ejot pa dārzu, aiz katra līkuma un krūmiņa atklājas arvien jauns skats, tā arī katrs stāsts arvien nes jaunas atklāsmes. Lai arī valoda reizēm šķita smagnēja, tas ir darbs, kas noteikti iedvesmos dabas un psiholoģijas mīļotājus. Te tas viss ir skatīts kopsakarā.
Lai cik neparasti tas būtu, pēc šī darba izlasīšanas, arī citos daiļliteratūras darbos atrodu norādes, ka galvenie varoņi savu dziedināšanu gūst pie dabas – “Rietumu frontē bez pārmaiņām” Pauls dzīves beigās sēž dārzā, veldzējoties putnu dziesmās, “Visa debesu zilgme” jaunais vīrietis, ko skārusi Alcheimera slimība, mierinājumu gūst kalnu ekociematā, nodarbojoties ar permakultūru… Sarakstu varētu turpināt.
Ko ar to visu gribēju teikt? Laiks mums atgriezties pie saknēm un novērtēt to, kas ir mums apkārt.
Publicititātes foto
