Ivo Folkmanis intervijā Līvānu Stikla un amatniecības centra vadītājai Ilzei Griezānei atzina: "Tas būs mans līdz šim lielākais darbs no nerūsējošā tērauda. Jau sen bija ideja sametināt skulptūru no metāla šķautnēm un nopulēt to līdz spīdumam. (..) Sievietes tēls man bija prātā ja no paša sākuma. Gribējās kaut ko figurālu un konstruktīvu. Tas ir sava veida dinamiskā konstruktīvisma virziens. Kompozīcijai jābūt daļēji abstraktai, bet tā nebūs tikai formu , virzienu un apjomu salikums, tomēr sievietes tēls būs skaidri nolasāms.
Pats tēls dod iedvesmu. Viņa it kā pūš un palaiž pasaulē stikla mākoni – ideju. Ideju, kas materializējas gaisā. Ideju par to, ka stikla gars iemiesojas mūsos visos, kas dzīvojam un strādājam Līvānos. Tas nepieder tikai muzejam vai rūpnīcai. Tas iziet ārpus sienām, jo Līvāni ir stiklinieku pilsēta. Tieši tāpēc skulptūrā ir izmantoti arī stikla elementi.
Nerūsējošais tērauds nopulēts līdz spīdumam un rada stikla efektu. Tajā atspoguļosies apkārtējā vide – Līvānu stikla un amatniecības centrs, akmens siena, zāliens un garāmgājēji.
Skulptūru papildinās izgaismojums un skaņas efekti. Domāju, ka Latgalē tā būs pirmā šāda veida skulptūra.
Es pats tai esmu devis vārdu „Līva”. Nezinu, kā to iesauks līvānieši. Parasti jau cilvēki mākslas darbiem paši piešķir savus vārdus."
Publicitātes foto
