Kādā skaistā vakarā sēdēju uz balkona. Atausa man atmiņā kāda sena saruna. Satiku reiz kolēģi. Tādu pašu sirmgalvi. Parunājām sirsnīgi. Pēkšņi viņa manjautā:" Ko man darīt, kad nav ko darīt?”
Nesapratu jautājumu, jo man nav tādu problēmiņu. Esmu vienmēr aizņemta. Darbiņa daudz darāma. Problēma ir citā - laika deficītā.
Kolēģe turpina savu bēdu stāstu. Kad esot strādājusi, tad darbs darbu bīdīja, bet tagad nezinot, kur laiku likt, nevarot vakaru sagaidīt. Klausos un brīnos. Kā tā? Es nevaru paspēt visu padarīt.
Kas tev traucē dzīves kamolu no krāsainiem dzīpariem darināt? Kamēr darbā gājām, bērnus audzinājām ,mūsu dienas bija pienākumiem noteiktas. Tagad, kad galva balta un pensija bankā, varam būt pašas sev saimnieces. Nu, tikai dakterīši mazliet šo to regulē, veselību pielāpot.
Mana recepte bija strikta. Lasi un izdzīvo citu dzīvi, pārdomā un salīdzini. Izvērtē un novērtē. Veido savas dzīves grāmatu, mazbērniem lasāmu.
Pārbaudi drēbju skapi, šuj, adi, lāpi, lai rokas darbu jūt. Ej staigāt. Sāc dienu ar vingrošanu, labām domām un apņemšanos. Atrodi to, ko laika trūkuma dēļ kādreiz esi nolikusi malā.
Nezaudē draugus. Klīstiet atmiņu takās - tās silda sirdi. Ceļo, ja spēks ļauj. Pasēdi datorā un topi vēl gudrāka. Aizej pēc maizes un piena. Tā paies diena. Drīz darāmais pats tevi atradīs un diena kļūs par īsu, lai visu padarītu.
Tava matu krāsa ir goda un cieņas simbols. Ir sācies tavas esamības jauns posms. Esi sasmēlusies dzīves gudrību, bet tagad dzīve no tevis prasa savu atdeves tiesu. Skumjām nav vietas. Dzīve ir skaista- izmanto, izbaudi pilniem malkiem.
Lobs.lv kolāža
