KRĀSLAVAS TEĀTRA KALNS — pils, teātris vai kaut kas vēl senāks?
Krāslavā ir vieta, par kuru mēs visi domājam, ka zinām visu. Teātra kalns. Nosaukums it kā pats pasaka priekšā — te reiz bijis teātris. Bet, ja paskatās vēstures avotos, aina kļūst daudz interesantāka.
1864. gads
Mākslinieks Dmitrijs Strukovs dokumentē Krāslavu un savā darbā Teātra kalna drupas nosauc nevis par "vecā teātra mūriem", bet par... PILSDRUPĀM ("ruiny zamku"). Arī vēlākos foto redzamas nopietnas mūra sienas, ailas un mūra fragmenti — tā nav bijusi kaut kāda mazā celtne.
Bet Plāteru dzimtas tradīcijā
Leons Broels-Plāters raksta par "górę teatralną" — Teātra kalnu, kura virsotnē redzami "vecā teātra mūri".
Tātad — vieni avoti runā par pilsdrupām, citi par teātra mūriem. Un tieši šī pretruna rada galveno jautājumu: vai šajā vietā nav bijuši VAIRĀKI būvniecības posmi? Vai teātris varētu būt uzbūvēts uz senākas pils vietas?
Vācu zinātnieku pēdas
Un še nu kas interesants — Maincas Johannesa Gūtenberga universitātes, Gdaņskas universitātes un Herdera institūta kopīgā projektā par Livonijas viduslaiku arhitektūru IR iekļauts objekts "Krāslavas pils" ("Burg Kreslowka"). Tātad Krāslavas pils nav tikai vietējais nostāsts — tā figurē arī nopietnā akadēmiskā katalogā. (Gan jau vēl jāpierāda, ka tā ir tieši šī pati būve.)
Grāfs Ādams Plāters (1790–1862)
Ne tikai muižas īpašnieks, bet arī senatnes pētnieks un kolekcionārs. Sarakstījās ar pazīstamo Baltijas vēstures pētnieku Napierski, vāca senlietas un apbedījumu ziņas visā Poļu Livonijā. Daļa no viņa savāktā materiāla vēlāk nonāca pat Viļņas Senlietu muzejā.
Un tad — leģenda par Rognedu
Pastāv nostāsts, kas Teātra kalnu saista ar Rognedu un Polocku. Skaisti, bet — jāsaka godīgi — NAV NEVIENA viduslaiku avota vai arheoloģiska pierādījuma, kas to apstiprinātu. Pagaidām tā ir tikai leģenda, nevis fakts.
Noslēpumainais dokuments
Saglabājusies reprodukcija ar krievu uzrakstu "ПЛАНЪ РАЗВАЛИНЪ ЗАМКА" — "Pilsdrupu plāns". Ja kādreiz izdotos atrast šī dokumenta oriģinālu un noskaidrot, kad un kas to zīmējis — tas varētu būt viens no svarīgākajiem atslēgas avotiem visā šajā stāstā.
Kur pazuduši arhīvi?
Krāslavā reiz bija milzīgs Plāteru dzimtas arhīvs un ~30 000 sējumu bibliotēka. Pirmā pasaules kara laikā daļu evakuēja uz Petrogradu, un pēc 1917. gada notikumiem to pēdas apjuka. Tāpēc mums šodien ir tik maz precīzu ziņu. Bet ne viss ir zudis — daļa dokumentu glabājas Herdera institūtā Vācijā, citi — Polijas un Lietuvas arhīvos un muzejos.
TĀTAD — KO MĒS ZINĀM?
- Teātra kalnā reiz bijis teātris.
- Dokumentētas nopietnas mūra drupas.
- 1864. gadā tās sauktas par pilsdrupām.
- Vācu akadēmiskā katalogā eksistē "Krāslavas pils".
- Rognedas leģenda — vēl nepierādīta.
Reālais jautājums nav "vai Teātra kalnā bija teātris" — tas ir zināms. Īstais jautājums ir: KAS TUR BIJA PIRMS TEĀTRA?
Vai zem Teātra kalna stāsta, ko zinām, slēpjas vēl senāks Krāslavas vēstures slānis?
Ivara Stivriņa fotoprojekcijas
