Ludzas katoļu draudzes prāvests Jēkabs Rodions Doļa intervijās medijiem pastāstīja, ka dievnamā atgriežas 18. gadsimta koka skulptūra "Svētais Ignācijs".
1938. gadā ticīgie to iznesa no degošas baznīcas, un tika uzskatīts, ka tā ir Svētā Stefana skulptūra. Un tad 2022. gadā ludzānieši pieteica skulptūras zinātnisko izpēti un restaurāciju, un restauratori zem sešiem pārkrāsojumu slāņiem ieraudzīja šīs valsts nozīmes baroka mākslas pieminekļa patieso identitāti.
To aliecināja arī 2025. gada sākumā Rundāles pils muzeja krājumā atrastais priekšmets, ko Svētais Ignācijs turēja rokās, proti, koka grāmata ar zelta uzrakstu latīņu valodā "Ad maiorem Dei gloriam" (latviski "Dieva lielākam godam"). Garīdznieki un restauratori atzina - tā ir Jēzus sadraudzības/Jezuītu ordeņa dibinātāja Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra.
Jēkabs Rodions Doļa atzina: "Restaurācija pārvērtās īstā detektīvstāstā, jo ikonogrāfu slēdziens bija viennozīmīgs: tas nav Svētais Stefans, jo tas bija diakons, bet mums ir priestera skulptūra. Vēstures mīkla tagad ir atrisināta! Tas nav Svētais Stefans – tas ir Svētais Ignācijs, Jezuītu ordeņa dibinātājs. Šis atklājums nav tikai mākslas vēstures fakts, tas ir tiešs un dzīvs apliecinājums tam, cik nozīmīga loma mūsu Latgales vēsturē un garīgajā izaugsmē bijusi jezuītiem.”
Tāpat viņš pateicās Svētā Ignācija atgriešanās dievnamā atbalstītājiem - Rundāles pils muzeja saimei, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Valsts kultūrkapitālfonda un Ludzas novada pašvaldības komandām, un īpašs paldies restauratoriem Sarmītei Balodei un Aigaram Pileniekam.
Publicitātes fotostāsts
