Puordūmys
Sevkurs cylvāks var atzeimēt punktu kartē — vītu, kur jis dzims. Bet dzymtuo puse nav tikai punkts kartē. Tei ir vīta, kur suocās kotra cylvāka stuosts. Stuosts, kurā ir na viņ ainovys ar kolnim, bārzu bierzem i myglu viers azara. Stuosts, kas skaņ latgaliski, skaņ bazneicys zvonā svātdīnis reitā, lyugšonuos i maja dzīduojumūs pi ceļa molu krystim, puorsokuos i teikuos. Plyust cylvākūs, kas ir tik pazeistami i tyvi.
Dzymtuo puse ir saknis. Kūks bez sakņu kaidu laiku var zaļuot, bet jis vaira nasatur styngri pi zemis. Taipat i cylvāks — lai cik tuoli jis ītu, juo vyda bolss vysod runuos tuos vītys volūdā, kuru jis skaita par sovu dzymtū: tuos, kur jis ir dzims, voi tuos, nu kurīnis juo saknis.
Parkū cylvāks naīt paceli? Nu molys var ruodeitīs, nu kū tī Latgolys laukūs: dorba nav i īspieju moz. Bet aizīšona nav tikai fiziska kusteiba; tei ir i īkšejuo atsadaleišona nu sovu sakņu. Na vysi tū var izdareit i na vysi tū grib. Daudzim jūs sāta ir vairuok kai eipašums — tei ir suokums, montuojums: dzeda īstateits uobeļduorzs, īkūpta bišu drava, babenis sūļu īmeita stidzeņa, oka pogolmā i bierneibys dīnys besakūkā... Nūbraukt paceli nūzeimuotu puorraut naradzamū graidu, kas saista paaudzis.
Cylvāks palīk, partū ka jis ir atbiļdeigs i vajadzeigs konkretai vītai. Itei vajadzeibys sajiuta dūd jāgu. Piļsātā cylvāks var palikt par vīnu nu tyukstūšim, bet dzymtajā pusē jū pazeist, jis nav cylvāks bez vuorda, bez pīdareibys. Jis irKozukolna Juoņs ci jei ir Veiguļu Anna — kotrys ar sovu stuostu, dzymtys saitom i vītu kūpīnā. Pīdareiba, kas palīk pat piec nūīšonys viņā saulē.
Zynoms, palikšona nav vīgla. Tei olpom prosa drūsmi īt pret straumi. Spāku nest, ceļt i radeit. Tok palikšona, nasaverūt iz gryuteibu, var byut ari izvēle par lobu taidai dzeivei, kurā cylvāks jiutās sovā vītā, partū ka juo dzymtuo puse nav saisteita tikai ar geografeju, tei ir identitate, volūda, atminis i cereibys iz nuokūtni — vyss vīnuvīt. Cylvāks palīk na deļtuo, ka jis navar nūīt, a deļtuo, ka jis zyna — ite juo sirds sytās vysdziļuok i vyseistuok. Ite jis ir vīnaidai prīceigs, dubļūs ci boltūs snīgūs brīnūt
Deļtuo muna izvēle ir Latgola i Auleja. Na dzimšonys vīta, partū ka tys ir Leivuons, a vīta, kur zaļoj munys saknis. Vīta, kurai es pīdaru, i kurei pīdar maņ.
Ilzes Vovkas fotostāsti
