Ne visi ceļi ved prom… Daži ved atpakaļ - mājās....
Reizēm man jautā - vai ir vērts? Vai ir vērts glābt vecu sentēvu māju Latgales laukos, kur apkārt arvien vairāk tukšu sētu, aizaugušu pagalmu un klusas vientulības? Vai nav vienkāršāk visu nojaukt un sākt no jauna?
Es domāju citādi.
Katrs vecs baļķis, ko izdodas izglābt, katrs nomainītais vainags, katrs jaunais logs nav tikai būvdarbs. Tā ir cieņa pret cilvēkiem, kuri šo māju reiz uzcēla ar kailām rokām, zirga pajūgu un ticību, ka šeit dzīvos viņu bērni un mazbērni.
Jā, Latgalē nav viegla dzīve. Daudzi aizbraukuši uz Rīgu. Vēl vairāk - uz Īriju, Angliju, Vāciju vai Norvēģiju. Tāds ir dzīves ritums, un nevienu par to nevar nosodīt. Katrs meklē savu ceļu.
Taču ir arī citi. Varbūt mazliet traki. Varbūt pārāk spītīgi. Tie, kuri pēc darba velk ārā sapuvušus baļķus, līmeņo simtgadīgas sienas, ceļ sastatnes un vakaros, noguruši līdz pēdējam, vēl paskatās uz paveikto un klusībā pasmaida. Ne tāpēc, ka būtu viegli. Bet tāpēc, ka katra diena mājai ir uzdāvinājusi vēl vienu mūža dienu.
Par tādiem cilvēkiem reti raksta avīzes un viņi paši to nevēlas. Viņi negaida aplausus vai ovācijas. Viņi vienkārši dara, lēnām, savās iespēju robežās, pacietīgi un neatlaidīgi...
Varbūt tieši šie "trakie latgaļi" ir Latgales lielākā bagātība. Kamēr būs cilvēki, kuri nebaidīsies nosmērēt rokas ar sveķiem, zāģu skaidām un putekļiem, tikmēr dzīvas būs arī mūsu saknes.
Es neticu, ka dzimto pusi glābj skaisti lozungi. To glābj cilvēki, kuri paliek. Kuri atgriežas. Kuri neļauj sentēvu mājām sabrukt un pārvērsties par kārtējo pamesto vietu kartē.
Šī māja vēl nav gatava. Priekšā vēl siltināšana, apšuvums, logi un simtiem citu darbu. Taču pats svarīgākais jau ir izdarīts - tai atkal ir dota cerība.
Un varbūt pēc daudziem gadiem kāds bērns vai mazbērns teiks: "Labi, ka toreiz kāds nepadevās."
Kamēr Latgalē būs tādi savādie cilvēki, kuri tic savai zemei vairāk nekā vieglākam ceļam un zelta kalniem ārzemēs, tikmēr arī Latgale dzīvos. Ne jau kartēs vai statistikā, bet cilvēku rokās, sirdīs un spītā.
Jo saknes nav tikai zemē. Saknes ir cilvēkā, viņa domāšanā..., sirdī....
Publicitātes fotostāsts
