Šovakar viss tik simboliski... izej laukā no baznīcas... tur netālu kāda dvēsele krusta pakājē jau zied. Skaisti zied. Kāda vēl turpat pie krusta turpina degt ciešanu, piedošanas un mīlestības liesmā. Raugies debesīs- kāda dvēsele jau dzīvo Dieva mierā, atkal pie horizonta kāda turpina mīlēt un palīdzēt. Bet kādai vēl tāli un grūti ceļi jāizbrien, lai nonāktu līdz Gaismai...
Mēs nezinām katras dvēseles ceļu, tās sāpes, cīņas un ilgas. Taču zinām, ka Dieva žēlsirdība ir lielāka par mūsu vājumu... Viņa mīlestība spēj apklāt ļoti daudz... Bet piedošana, jā, tā gan spēj dziedināt pat visdziļākās brūces.
Lai katrai dvēselei pietiek Dieva gaismas, miera un mīlestības. Un lai neviena dvēselīte nepaliek bez mūsu lūgšanas.
Lai dvēselītēm labi…šodien tik daudz dots viņām...
Guntara Skutela fotostāsts
