Sofija dzīvo Līksnas pagastā, kur 1926. gada 15. aprīlī ar savu piedzimšanu iepriecināja vecākus un vecvecākus. Vēlāk dzīves takas un ceļi aizveduši līdz zināšanu horizontiem (Sofija mācījās Tiltu un Līksnas skolās), darīti dažādi darbi (Daugavpils bērnu bāreņu patversmē, krejotavā, kolhoza mehāniskajās darbnīcās), bijuši arī pārbaudījumi (tīfa pārslimošana, Otrais pasaules karš un dēla došanās mūžībā).
Sofiju nesūdzas, viņa, dziedot Līksnas baznīcas korī, bērēs, dziesmusvētkos (jubilāre atminās, kā 1940. gadā Stropu estrādē Latgales dziesmu svētkos dziedāja Latvija lūgsnu "Dievs, svētī Latviju") un sarunājoties ar Dievu lūgšanā un dievkalpojumos, audusi dzīvi dzīvdzīvu mirkļu dzīpariem. Viņa joprojām sirdī lolo mīlestību uz vīru un dēlu (abi uzlūko Sofiju no Debesīm), ļaujas vedeklas, mazbērnu, mazmazbērnu un apkārtējo cilvēku sirdssiltumam.
Kad 15. aprīlī Sofiju sumināja liels sveicēju pulks - pašas saime, Līksnas apvienības pārvaldes un Augšdaugavas novada pašvaldības cilvēki, - jubilāre dziedāja baznīcas dziesmu. Tā izskanēja kā viņas un Dieva svētība, kurai ļāvusies simts gadus.
Lūgšanās novēlēsim Sofijaj Klaucānei vēl daudz Dieva, līdzcilvēku un pašas sirds lolotu priecīgu un dziesmotu mirkļu.
Informācijas un fotostāsta avots - www.augšdaugavasnovads.lv
