Līga Mičule: Jūtos pilnīgi droši, tie nejauši iemaldījušies droni nav pamats lai baidītos. Padomājiet paši, ja būtu tiešs dronu trieciens, tad tas noteikti netiktu raidīts uz Latgales laukiem, tā noteikti būtu Rīga, varbūt arī Daugavpils, tā ka visnedrošāk ir rīdziniekiem. Ļoti maza iespēja,ka kaut kas nokritīs un tieši uz galvas. Vismaz patreiz, jo droni nav tieši mērķēti, bet noklīduši.
Vija Ločmele: Bet vai tad droši dzīvot, ja virs galvas kāds lidinās? Es gon dūmoju, ka Reigā ir drūšuok kai pīrūbežā, kur vyss "musurs" kriss iz golvys.
Andris Uzulnīks: Nūtiks tys, kam jōnūteik. I nav jōsasatrauc par tū, kū tu navar ītekmēt. Vyss byus labi...
Iveta Seimanova: Cilvēki, a kur šobrīd ir droši? Tieši nekur! Visa pasaule ir nestabila. Mēs stādām dārzus (arī Rīgā), nezinot - kāda raža būs rudenī, bet ticot rītdienai, savam iekšējam spēkam un laimes krekliņam! Mīru kotrā zemē, kotrā sātā i kotrā klēpī!
Renāte Andiņa: Esmu vienkārši laimīga savā Latgalē...
Arvīds Gļauda: Pēdējo dienu notikumi parāda, ka mēs neesam nekas. Viss, kas notiek, ir viens liels haoss. Ir ļoti daudz informācijas, nezini, kam ticēt, un, protams, klejo daudz dezinformācijas. Dzīvot Latgalē pēdējās dienās ir nedroši, ļoti nedroši. Dzīvojot bailēs un neziņā, par psihi nemaz nerunāsim, bezmiegs, murgi, bailes un stress. Komunikācija ar atbildīgajām personām ir pilnīga nulle. Sēdi un gaidi. Ja esi ikdienas darīšanās pilsētā vai kur citur, tu nezini, kur likties, ja nu kas notiek. Neziņa, nesaprašana un nedrošība. Un, ja nu kas, kur sprukt, kur paslēpties? Drošība ir apdraudēta viennozīmīgi. Daudz jautājumu, bet atbilžu nav. Bet valdībā tikmēr dala krēslus, kuram tad tiks tas mīkstākais krēsls un kuram būs tā lielākā alga. Vēl kāds pēkšņi atceras par nabaga Latgali un mēģina spodrināt spalvas. Nāk vēlēšanu laiks, visi pēkšņi atceras par Latgali, bet tas ir tikai uz vēlēšanu laiku, vēlāk tāpat aizmirsīs to nabaga Latgali. Bet tu tikmēr dzīvo aizmirsts. Tā jau būtu droši, ja vien tie kungi valdībā un Saeimā pieturētu mutes un apdomātu, ko runā un dara. Tās ir manas personīgās domas.
Valentīna Mihailova: Aizsardzībai atvēlēti 5%..tā ir prioritāte, bet nekas nav izdarīts kā nākas. Kur ir tā dronu siena un pretgaisa aizsardzības sistēmas?
Ilze Valaine: Mieru, tikai mieru - tā teica viens populārs personāžs. Darām savus ikdienas darbus un neuzvelkam nervus, jo no mums te pilnīgi nekas "neatkarājas".
Līga Kivleniece: ... ja Tu savu dzīvi esi uzticējis Jēzum Kristum!
Anita Podziņa: Pilnīgi droši zinu to, ka drošība no valsts puses ir tikai fantāzijās un tukšās runās aprakta. Paļaujos uz sevi, Dievu un laimīgu gadījumu.
Ilona Abdulajeva: Nu ko, pēdējais laiks lasīt vilkogas tējai, konservēt mušmires, likt lāču slazdus, lai varētu cienīgi sagaidīt kaimiņus.
Ilona Ratinska: Latgolā dzeivuot drūši, ja Reigys kungi aiztaiseitu sovys leluos mutis i beigtu lauvu raustēt aiz ūsom.
Gunārs Vilcāns: Kod lauva palīk par cylvākādōju i sōc ībrukt apmetnī, nieģeri jai ūsys naglauda, bet gon jam rūkā šķāpus. Pošlaik par tōdu cylvākādōju ir palykuse krīveja i cytys izejis nav, kō tik turietīs pretim.
Ēvalds Landra: Daudzi latgalieši Reigā kļuvuši par lieliem priekšniekiem. Latgalīti aizmirsuši.
Aivars Stivriņš: Bet Rīgas kungi taču tie paši latgalieši vien ir - ministrijās, policijā, tiesu sistēmā, visur ir latgalieši.
Sanita Šuķe: ....ja tu te dzīvo un mīli šo vietu.
Marija Sproģe: ....ja nekrīt panikā un neļaujas tikt iebiedētiem no bezjēdzīgiem ziņojumiem par IESPĒJAMIEM apdraudējumiem. Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās!
Maruta Kuriga : Ja ir dzimtās mājas un vectēva svētbilde. Citam nekam vairs nevar ticēt...
Aivars Sķesters: Man ir podziņu telefons, dzīvoju vienā mierā.
Ainis Pauliņš: Ja pats esi spejīgs sevi aizsargāt!Aivars Stivriņš: ....ja Rīgas kungi pietuvotos tuvāk Latgales realitātei un beidzot saprastu, ka Latvija sākas ar LATGALI!
Egita Terēze Jonāne
Lobs.lv kolāža
