Analizējot pēdējos notikumus,kas saistīti ar trauksmes izsludināšanu sakarā ar apdraudējumu gaisa telpā un dažu dronu parādīšanos virs mūsu Latgales, man personīgi ir svarīgi justies droši informācijas ziņā.
Pietrūkst operatīvās informācijas par notiekošo, kā arī atskaites par paveikto no attiecīgajiem dienestiem. Pēc sajūtām vairāk ir haosa, ne konkrētības. Slikti ir tas, ka viedokļi ir polarizējušies: citi uzskata, ka paziņojumi šūnu apraidē nav jāņem nopietni, citi krīt panikā un meklē vietas, kur slēpties.
Kurai valstij pieder droni, kāpēc viņi ielido, kāpēc viņus uzreiz nenotriec, kāpēc tik tālu un dziļāk valstī aizlido- uz šiem jautājumiem gribu rast godīgas atbildes.
No trauksmēm bērni uztraucas, skolās apstājas macības, cilvēki ar sabiedrisko netiek uz svarīgām tikšanām (piemēram, pie ārsta uz izmeklējumiem, kuri bija jāgaida pusgadu), cieš tūrisma objekti Latgalē utt.
Paldies Dievam, līdz šim daži droni tikai lido, un starpgadījumi ir bez cilvēku un infrastruktūras upuriem. Mums kā kristiešiem un ticīgiem svarīgi lūgties un mierinājumu meklēt Dievā un lūgšanā.
Lai pasargā Dievs mūsu zemi no "kara, bada un negaidītās nāves". Jāsaprot, ka ne viss ir atkarīgs tikai no tehnikas un cilvēciskiem resursiem; ir arī Dievs, pie kura cilvēks var rast mieru tad, kad citur tā nav. Lai Pasienes Dievmāte sargā mūsu austrumu robežu un dod mums mierīgas dienas un naktis, bez droniem un trauksmēm.
Egitas Terēzes Jonānes kolāža
