Līvijas apraksts pie slotas fotostāsta: "Vai kāds vēl atceras, ko tas nozīmē? Starp citu, savā vecajā lauku mājā joprojām bieži lietojam kā drošu paņēmienu..."
Mārīte Zalāne: Latgalē tā jau bija atslēgas vietā; tā es arī darīju!
Igors Golubevs: Jā, kāds atrodas netālu. Vai dārzu ravē. Pie siena pļavā. Varbūt tīruma pie lopiem.
Vija Reinholde: Latgalē esmu redzējusi, ka liek slotu pie durvīm, arī pati kādreiz tā daru.
Dace Zeltiņa: Neviena nav mājās! Pat atslēgu nevajadzēja. Mūsdienās skatās vai ir mašīna pagalmā.
Valentīna Leskinoviča: Tas nozīmē, ka neviena nav mājās.
Helēna Liepiņa: Durvis aizslēgtas. To visi cienīja.
Guntars Guntars: Drošākā mājas "atslēga", tikai godīgiem cilvēkiem.
Lidija Valdmane: Tā darīja manā bērnībā, kad uz siena pļavu gāja, dārzā ravēt vai līdz ezeram uz kādu īsāku vai garāku mirkli.
Dace Vosa: Kā teica mans krusttēvs ziņkārīgajai kaimiņienei: Žeņeit, kad slūta tai nūlykta, naej īkškā, tur maņ samostrels!
Vita Strode: Mājas iedzīvotāji devušies savās gaitās. Vecvecmāmiņa un vecmāmiņa arī tā mēdza darīt, kad devās pie kaimiņiem pačalot vai uz bodi.
Sandra Rancāne: Mana vecmamma tā darīja. Tajos laikos īsti pat atslēgas nebija mājai. Tagadējos laikos atslēga un kameras uz katra stūra.
Juris Cibuļs: PIe mums tā dara joprojām. Pie durvīm pieslieta slota nozīmē, ka neviena nav mājās.
Inta Juška: Pie mums laukos slotu lika, ja tālu aizgājis. Nelika, ja tur pat pa dārzu var tuvamā. Lai nācējs zina, gaidīt vai aiziet.
Zigurds Jauzems: Tas bija aizbūrums uz laiku, kamēr saimnieki nav mājās.
Iveta Seimanova: Tas nozīmē, ka esmu mājās, durvis neaizslēdzu, bet istabā neesmu… izgāju, piemēram, govi pārsiet, saplēst ceriņus vai tepat ap stūri vien dārzā esmu... Ja uz ilgāku, tad laikam jau tajos laikos tomēr slēdzeni slēdza…
Zenta Jakovļeva: Jā, tā bija - atslēgas vietā slota, zinājām - saimnieks nav mājās, nekad nekas nebija nozagts, jo negāja istabā!
Veneranda Treikale: Nav nivīna sātā.
Veneranda Lizdika: Mājas atslēga, ko visi mācēja pielietot.
